Iepriekšējais rekords, skrienot pa sniegu vai ledu piecu kilometru distanci basām kājām, bija 23 minūtes un 42,16 sekundes. Tas tika sasniegts 2012.gada februārī Vācijā.
Edgaram Rencim izdevās šo distanci basām kājām veikt 21 minūtē un 28,48 sekundēs, Ginesa pasaules rekordu pārspējot par vairāk nekā divām minūtēm.
"Mērķi bija divi - vispār noskriet piecus kilometrus pa sniegu basām kājām, nenosaldējot kāju pirkstus, un izdarīt to ātrāk par līdzšinējo oficiālo rekordlaiku. Par mērķa otro daļu īpaša satraukuma nebiju, jo piecus kilometrus esmu skrējis krietni ātrāk, vairāk raižu sagādāja tas nenosaldēšanas nosacījums, jo treniņos ir gājis visādi, ir bijuši arī apsaldējumi," portālam lsm.lv pastāstīja baskāju skriešanas entuziasts Edgars Rencis, kurš skrējiena laikā sapratis, ka viss būs kārtībā:
"Skrējās labi, pēdām auksti nebija gandrīz nemaz, un viss faktiski gāja pēc plāna. Biju gan domājis skriet ātrāk, bet diemžēl ledus kukuržņi un ledus zem sniega to īsti neļāva darīt. Lai arī rezultāts nav gluži tāds, kādu būtu gribējies sasniegt, tomēr rekordlaiks ir pārspēts, un tas šoreiz ir galvenais. Ar skrējienu esmu apmierināts!"
Latvijas Baskāju skriešanas biedrība, kura apvieno 76 basās skriešanas entuziastus, šim rekordam gatavojās jau ilgāku laiku.
"Bijām pat nolikuši konkrētu datumu pērnajā ziemā, tomēr, atnākot paredzētajā rītā uz stadionu, konstatējām, ka viss sniegs ir nokusis, lai arī vēl iepriekšējā dienā stadionu sedza pārliecinoša sniega kārta. Cerējām, ka sagaidīsim sniegu, tomēr pagājušā ziema nebija no sniegotajām, līdz ar to nācās atlikt skrējienu uz veselu gadu. Latvijas apstākļos tas patiesībā nozīmē to, ka, atnākot nākamajai ziemai, rūdīšanās un gatavošanās process zināmā mērā ir jāsāk no jauna, jo vasarā nav iespējams trenēties skriet pa sniegu," sacīja biedrības pārstāve Alīna Rence, priecājoties, ka šoreiz paveicās un sniega sega pa nakti nekur nepazuda, un Edgars varēja skriet. Viņa atzina, ka gatavošanās skrējienam katru reizi notika diezgan pēkšņi tieši neparedzamo laika apstākļu dēļ:
"Arī šoreiz tikai nedēļas vidū izlēmām: "Ir sniegs! Tas jāizmanto!" Ņemot vērā šo spontanitātes faktoru, esam ļoti pateicīgi visiem iesaistītajiem cilvēkiem, kas atbalstīja un palīdzēja mums gan klātienē, gan visā gatavošanās procesā. Lai rekords tiktu oficiāli atzīts, mums bija jāizpilde virkne nosacījumu, pieaicinot arī lieciniekus, filmējot un fotogrāfējot visu skrējiena norisi. Visus nosacījumus esam ievērojuši, tomēr jāpaiet vēl apmēram sešām izvērtēšanas nedēļām, līdz sagaidīsim atbildi no Ginesa rekordu komisijas."
Interesanti, ka starp skrējiena atbalstītājiem un rekorda oficiālajiem lieciniekiem bija arī Londonas olimpisko spēļu dalībnieces - soļotāja Agnese Pastare un maratonskrējēja Dace Lina.
"Sapratām, ka tas ir iespējams. Kādēļ gan nepamēģinātu?" skrējiena rīkošanas iemesliem nosauc Alīna.
Savukārt pats Edgars atzīst, ka ceļš uz šo rezultātu nav bijis viegls, jo ilgstoša skriešana pa sniegu vai ledu prasa rūdīšanos un specifiskus treniņus, pieradinot pēdas pie aukstā, asā seguma. Lai arī viņš jau vairākus gadus trenējas skriešanā basām kājām, skriešana pa sasalušu segumu prasa īpašu sagatavošanos. Šoreiz lielākais izaicinājums ir bijis nevis aukstums, bet gan asais ledus, kas atradies zem sniega segas, tomēr tas baso pēdu skrējēju nav atturējis no mērķa sasniegšanas.
„Novēlu ikvienam uzdrošināties un mēģināt piepildīt savus mērķus un ieceres pat tad, ja tas sākotnēji neliekas vienkārši. Protams, vienmēr jāatceras par drošības pasākumiem un savu veselību, tādēļ pārdomāts gatavošanās process ir ļoti svarīgs,” saka baspēdu skriešanas fanātiķis Edgars.
