Kamēr Latvijas labākie vieglatlēti aizstāvēja valsts godu Londonā notiekošajā pasaules čempionātā, vairāki taku skrējēji, bruņojušies ar sarkanbaltsarkano karogu, devās uz Polijas Tatru kalniem, lai piedalītos “Gorce Ultra Trail” (GUT). 102 kilometru pamatdistancē devās 84 dalībnieki, finišu 16 stundu kontrollaikā sasniedza 32 skrējēji, starp kuriem nebija nevienas daiļā dzimuma pārstāves.
Trīs Latvijas pārstāvji izvēlējās 80 un 40 kilometru skrējienus, kuros vislabāk veicās Ilzei Limanānei. Pēc noskrietiem 26 kilometriem skrējējiem bija jāizvēlas savas trases garums, tas ir, vai nogriezties finiša firzienā pa 40 kilometru distances maršrutu, vai turpināt skriet pa 80 kilometru marķēto trasi. Latvijas pārstāve izvēlējās garāko distanci ar 3240 augstummetriem un četrām virsotnēm, no kurām augstākā ir 1310 metrus virs jūras līmeņa.
“Pirmā virsotne bija diezgan stāva, bet ar brīnišķīgu saullēktu, savukārt pēdējā bija ļoti dubļaina un ellīgi gara,” pēc finiša lsm.lv stāsta Ilze Limanāne. “Interesanti, ka bija jāuzskrien arī skatu tornī, bet man taču ir bail no augstuma! Nedomāju un pa kāpnēm bliezu augšā, kur pierakstīja numurus”.
Lielāko daļu dāmu latviete bija apdzinusi jau līdz minētajam trases dalīšanās punktam. “Cik nu poliski sapratu, dzeršanas punktā teica, ka esmu piektā. Laikam tomēr būs teikuši kaut ko citu, smejot turpina stāstīt ārzemju skrējienu debitante.
80 kilometru skrējiena otrajā trešadaļā latviete bija atrāka par vairākiem puišiem. “Skrējās ļoti labi, apdzinu daudz čaļus, jo kaut kā veiksmīgi padevās noskrējieni, lai arī tie bija visai akmeņaini un riebīgi,'' trases segumu raksturo Ilze Limanāne, norādot arī uz specifisko treniņu nozīmīgumu: “Laikam Ronimoisa slavenie kāpņu treniņi palīdzēja.”
Finišā Ilze ieradās kopā ar savu dzīves pavadoni Daini Limanānu pēc 11 stundām, 38 minūtēm un 30 sekundēm, noslēdzot labāko divdesmitnieku kopvērtējumā un izcīnot otro vietu 16 dāmu konkurencē. Pusstundu vēlāk finišā ieradās arī Dāvis Poliņš (12:17:31), ierindojoties 29.vietā starp 82 finišētājiem sacensību otrajā garākajā distancē.
“Burtiski piecus metrus man pa priekšu aizskrēja buciņš, tad gan sabijos,” iespaidos ar ainaviskajiem skatiem bagāto skrējienu dalās Ilze Limanāne, piebilstot, ka sacensības bijušas lieliski noorganizētas par spīti tam, ka varēja tikt atceltas tuvā negaisa dēļ: “Pirms starta bija stingra instrukcija, kā jārīkojas. Augšā saprotu, cik bīstami varēja būt, tāpēc priecājos, ka pirms lietus tiku galā ar distanci.”
Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitingā Ilze Limanāne pēc GUT, visticamāk, uzlabos savus 415 punktus, jo no uzvaru izcīnijušās Katarzinas Vinarskas (658 punkti) atpalika par pusotru stundu, taču trešajā vietā finišējušo Bozinu Kosinsku (513 punkti) apsteidza par nepilnu pusstundu. Ar 490 punktiem pieteik, lai kandidētu startam izlases startam pasaules čempionātā taku skriešanā, kas nākamgad Spānijā risināsies 12.maijā. Ilze Limanāne neizslēdz došanos uz Spāniju jau februārī, lai ar savu komandu “VSK Noskrien Vāveres” startētu Kanārijās.
Tikmēr GUT 40 un 20 kilometru distanci neviens Latvijas pārstāvis neizvēlējās, taču 14,6 procentu vertikālajā skrējienā lielisks starts padevās seriāla “Stirnu buks” otrās garākās distances sezonas līderim Dainim Limanānam, izcīnot 3.vietu 26 dalībnieku konkurencē.
1700 metru garo un 248 metru stāvo distanci skrējējs no Bikstiem pieveica 12 minūtēs un 55 sekundēs, no uzvarētāja atpaliekot 110 sekundes. Līdz otrajai vietai pietrūka 14 sekundes, taču cetrutā vieta pārspēta par vairāk nekā minūti.
Lsm.lv vēstīja, ka 5.augustā par pirmajiem Latvijas čempioniem taku skriešanā Cēsīs kļuva Laura Čakle un Dmitrijs Ničipors. Vienlaikus ar šīm sacenībām Norvēģijā risinājās mākoņskrējiens “Tromso Skyrace”, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Ideālos laikapstākļos finišu tomēr nesasniedza pieredzējušais klinšu skrējējs Juris Dzenis, atzīstot, ka “Glen Coe Skyline” pērn Skotijā bija draudzīgāks. “Knapi tiku lejā no pirmās virsotnes, jo sāpīgi krampji bija jau pēc pirmajiem 400 augstuma metriem un domāju, ka pāries...” lieliski noorganizēto un motivējošo pasākumu atceras siguldietis, piebilstot, ka skrējēju vidū atpazīstamu “zvaigžņu” netrūka.
Tikmēr Mārcis Gubāts aizvadījis lieliskas sacensības Anglijā, kur pieveicis “Montane Lakeland 100 miles”, kas patiesībā bijušas 105 jūdzes, jo noskrieti 170 kilometri ar 6800 augstummetriem. Anglijā dzīvojošais latvietis distanci pieveica 20 stundās 52 minūtēs un 35 sekundēs, izcīnot otro vietu.
Pats skrējējs sarunā ar lsm.lv sacensību norises vietu Anglijas ziemeļrietumos dēvē par vietējo Latgales zilo ezeru zemi, kas nav tālu no patiesības, jo vietējais “Lake District” nacionālais parks atrodas starp vairākiem ezeriem. Latvietis dzīvo 25 minūšu skrējienā no sacensību centra Konistonā un pērn 50 jūdžu sacīkstē izcīnīja ceturto vietu, tāpēc uzskatīja, ka šogad šīs sacensības ir piemērotākās, lai pārbaudītu savus spēkus 100 jūdzēs. Skrējiens aptver visu reģionu, un tā otrā daļa sakrīt ar 50 jūdžu trasi, kas bija jau iepazīta sacensību režīmā.
Anglijā dzīvojošie latvieši pieraduši pie lietainiem laikapstākļiem arī vasarās, tāpēc brīžiem akmeņainās un slidenās takas, dūksnaini un dubļaini lauki Mārcim Gubātam nebija kavēkļi, lai cīnītos ar līderiem. Finišu šādos apstākļos sasniedz ap 60 procentiem startējušo, liecina statistika.
170 kilometru garā nemarķētā distance aptver gandrīz visu rajonu, un par spīti tam, ka netiek sasniegta nevienu izteikta virsotne, kopā var savāk ap 6800 augstummetru, stāsta latviešu skrējējs, norādot, ka viņam palīdzējusi trases pārzināšana, sagatavošanās laikā aizvadītie treniņskrējieni pa maršruta daļām, kartes pētīšana un paļaušanās uz specializēto pulksteni “Suunto”. Starts tika dots sešos vakarā, kas nozīmēja, ka pat ātrākajiem nāksies nakti pavadīt trasē, tāpēc ir svarīgi to iepriekš apgūt.
Otro gadu pēc kārtas uzvaru izcīnīja zīmola “Salomon” atbalstītais Maikls Džons (Michael Jones), kuram Mārcis Gubāts (20:52:35) piekāpās par pusstundu (20:22:29). Trešās vietas ieguvējs Tonijs Maksvels (21:52:50) Konistonā ieradās stundu aiz latvieša. Finišu sasniedza 223 taku skrējēji, noslēdzošie trasē pavadīja vairāk nekā 40 stundas.
Šonedēļ Latvijas taku skrējēji kārtējo ceturto reizi tiksies Tukuma puses Āžu kalna “Stirnu buks”. Taču daļa pārbaudīs savus spēkus pasaules čempionātā rogainingā, kas pirmo reizi risināsies Latvijā, Rāznas ezera apkārtnē.
Nākamnedēļ taku skriešana daļai pārvērtīsies par skriešanu basām pēdām, jo Ziemeļkurzemē piekto reizi notiks Baltijas Baso pēdu ultramaratons. Savukārt septembris iesāksies ar latviešu iecienītajiem Monblānu skrējieniem Alpos un noslēgsies Siguldā ar Latvijā senāko kalnu maratonu, kurš šoruden dalībniekus pamatdistancē priecēs ar 80 kilometru distanci un, protams, lielākajiem kāpuma metriem starp visām pašmāju taku skriešanas sacensībām.
