2000 augstummetri stāvos pacēlumos 42,2 kilometru distancē ir tikai viena Vilkaču maratona šķautne. Iespējams, grūtāko maratonu Latvijā vēl pievilcīgāku padara ierobežotais septiņu stundu kontrollaiks un ievērojamais – 13 apļu skaits, kas nozīmē biežu skriešanu cauri sacensību centram ar vilinājumu izstāties un neturpināt mocības.
Vilkaču maratons Āžu kalnā, no kura virsotnes redzama Durbes pils, dzima pērn jūlija vidū, kad tajā finišēja mazāk par pusi no 59 dalībniekiem. Šogad sacensības ir reģistrētas Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) kalendārā un uz starta 30.jūnijā stājās 66 dalībnieki, lai mestos cīņā ar konkurentiem, kontrollaiku un neskaitāmiem kāpumiem.
Jau pirmajā aplī izveidojās divu Bikstu skrējēju līderu pāris – Didzis Glušņevs, kuram uz papēžiem mina pagājušā gada uzvarētājs Dainis Limanāns. Pirmo apli abi skrējēji veica ātrāk par 18 minūtēm, kas matemātiski deva prognozes, ka, šādi turpinot, visus 13 apļus varētu veikt nepilnās četrās stundās, līdzšinējo trases rekordu labojot teju par stundu. Kad visi pārējie dalībnieki bija apsteigti par apli, sākās interesantākie notikumi cīņā par uzvaru.
Pēc pieciem apļiem pagājušā gada uzvarētājs Dainis Limanāns apsteidza Didzi Glušņevu, kurš bija kļuvis nedaudz lēnāks, un nākamo trīs apļu laikā iekrāja vairāk nekā trīs minūšu pārsvaru. Taču līdera temps strauji samazinājās devītajā aplī, un divus apļus pirms finiša notika pēdējā līderu maiņa, pēc kuras Didzis Glušņevs iekrāja 10 minūšu pārsvaru un finišēja 4 stundās 29 minūtēs un 23 sekundēs.
Pērn Dzidzis Glušņevs triumfēja vēsturiskajā Rīga-Valmiera 107 kilometru skrējienā, šogad par 13 minūtēm laboja trases rekordu Vilkaču maratonā.
Par pāris minūtēm savu 2017.gada uzvarētāja laiku uzlaboja arī Dainis Limanāns (4:39:38), kurš gludā trasē maratonu var noskriet pat divas stundas ātrāk (šī gada Rīgas maratons – 2:40:48).
Abi galvenie favorīti bija vienīgie, kas spēja Vilkaču maratonu pievarēt ātrāk par piecām stundām. Vienmērīgi sadalot enerģiju visiem 13 apļiem, trešajā pozīcijā ierindojās Roberts Sukonovs (5:05:54), kurš pirmajos apļos bija ātrāko desmitnieka noslēgumā, bet pēdējos apļos bija ātrāks pat par abiem līderiem.
Par 15 minūtēm ātrāk nekā pirms gada distanci veica Latvijas izlases taku skrējēja Linda Boldāne (5:31:14).
10.vietu izcīnīja pirms gada Latviju apskrējušais alūksnietis Dins Vecāns (5:41:10), kurš pirmajos apļos turējās trešajā pozīcijā, taču vēlāk ņēma rokās nūjas.
Dalībnieku vidū bija arī četri skrējēji, kuri pirms nedēļas pieveica skrējienu Rīga-Valmiera. 67 gadus vecā skriešanas leģenda Viktors Suborins, kuram joprojām pieder Latvijas rekords 24 stundu skrējienā (258 km stadionā), aizvadītā mēneša laikā maratona distanci pieveica gan nakts taku skrējienā "Babītes zilonis", gan Ventspils maratonā, gan Vilkaču maratonā. Identisku plānu komplektā ar Rīga-Valmiera veica arī bruņoto spēku pārstāvis Mārtiņš Sirmais. Savukārt Didzis Brauns iepriekšējā mēnesī 220 kilometros ar otro mēģinājumu apskrēja Balatona ezeram.
Starp 37 finišētājiem 13 apļu Vilkaču maratonu pieveica arī Daina Jurķe (6:24:29) un Lauma Čerņevska (6:54:03), kura finišēja piecas minūtes pirms trases slēgšanas.
Pārējās četras dāmas visu distanci neveica, arī netālu Tukumā dzīvojošā Latvijas čempione dažāda garuma skrējienos Karīna Helmane-Soročenkova veica sešus apļus un ar velosipēdu devās mājup pie ģimenes.
Vienlaikus kalnu maratons risinājās arī Francijas pilsētā Šamonī, kur Monblāna pakājē 42 kilometru distancē ar 2780 augstummetriem un 1700 metru noskrējienu summu devās aptuveni 2000 taku skrējēji. Seriāla “Stirnu buks” sezonas kopvērtējuma vicelīderis Jānis Kūms (5:15:14) ierindojās 81.vietā, no uzvarētāja atpaliekot 80 minūtes, savukārt MTB braucējs Gints Jakovels (5:19:05) finišēja pēc nepilnām četrām minūtēm sešas pozīcijas zemāk.
