Aizvadītās mājsēdes laikā no 21. oktobra līdz 15. novembrim Latvijā bija aizvērti visi fitnesa klubi, kas atkal bija izaicinošs periods fitnesa treneriem. Šobrīd klubi ir atvērti un jau trīs nedēļas darbojas "zaļajā rezīmā", taču vairāki šajā sfērā strādājošie norāda, ka uztraukums par klubu atkārtotu aizvēršanu nav mazinājies.
"Mēs jau gatavojamies un zinām, ka tas notiks. Jautājums ir tikai – kad! Es pagaidām vēl šim neredzu galu, jo šī jaunā pandēmija cilvēkiem ir diezgan jauna, neesam nekad saskārušies ar kaut ko tik apjomīgu.
Bet šis mēnesis vairs nebija tik sarežģīts kā pirmie posmi, jo šeit cilvēki jau zināja, vai paliks vēl trenēties. Kāds aizbrauca ārpus Latvijas un trenējās ar mani tiešsaistē, kam varēju šādu formātu uzticēt," stāsta sporta kluba "Panatta" treneris Vilnis Iekļavs.
Pašreizējie noteikumi paredz, ka vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti var pulcēties ne vairāk kā 20 personas. Katrai personai jābūt nodrošinātiem ne mazāk kā 15 kvadrātmetriem no treniņa telpas platības, bet piepildījums ģērbtuvēs vienlaikus nedrīkst pārsniegt 25%. Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs atzīst, ka cilvēku kapacitāte fitnesa klubos salīdzinājumā ar vasaras periodu ir pieaugusi no 15% līdz pat 60-80%.
"Mums ir grūti nonākt pozitīvā bilancē – ir papildus ierobežojumi, neskatoties uz to, ka mēs strādājam "zaļajā režīmā". Mums tāpat ir 15 kvadrātmetru ierobežojums, un dažos klubos, kur ir mazāku grupu studijas, var darboties tikai pāris cilvēki. Vakcinācijas aptvere mūsu nozarē ir ļoti augsta. Treneri, kas strādā, ir faktiski simtprocentīgi vakcinēti, un personāls ir pie 95%. Mūsu nozarei ir jāsaņem atbalsts, kas mums ir vajadzīgs jau sen. Īpašais atbalsts mums ir paredzēts 25 eiro par kvadrātmetru par oktobri, novembri un decembri, kas droši vien nedaudz kompensēs to periodu, par kuru nesaņēmām, jo bijām ciet. Bet tas būs tikai nākamgad, iespējams, februārī, tāpēc mēs ar kreditoriem, telpu iznomātājiem strādājam uz goda vārda," atzīst Kuzņecovs.
Fitnesa kluba "MyFitness" trenere Ilze Belova norādīja, ka pandēmijas sākumā pārgājusi uz āra treniņiem, taču tajā laikā varēja veltīt vairāk laika arī citiem ar fitnesu nesaistītiem projektiem. Arī aizvadītās mājsēdes laikā daudzi viņas kolēģi treniņus ir aizvadījuši ārā.
"Šobrīd esmu atpakaļ sporta klubā. Tam ir mainījies darba laiks, jo par divām stundām ātrāk tiek slēgts ciet. Arī mazāk cilvēku tajā var atrasties. Bet mani kā personīgo treneri tas īpaši neietekmē, jo visi trenažieri ir pieejami un cilvēku skaits nav tik liels kā pirms pandēmijas. Ir diezgan liels uztraukums saistībā ar jauno vīrusa paveidu un ir bailes, ka atkal aiztaisīs klubus ciet. Bet, no otras puses, man gribas mierināt sevi, ka tomēr nevajadzētu aizvērt, jo valstij būs jāmeklē nauda, lai atkal izmaksātu dīkstāves pabalstus," spriež Belova.
"Zinu daudzus trenerus, kuri arī pirms tam strādāja paralēli citos darbos, piemēram, par glābējiem vai skolotājiem. Diemžēl zinu arī daudzus, kuri padevās un pateica, ka tas šobrīd nav pavelkams.
Finansiālajā ziņā šis mēnesis nebija tik traks, jo tā bija puse no oktobra un puse no novembra, tā ka rēķinus varēja paspēt nomaksāt. Iepriekšējā periodā biju arī viens no tiem, kam nāca par labu valsts atbalsts, jo kvalificējos atbalsta mehānismam kā mikronodokļu maksātājs," saka Iekļavs.
Ja salīdzina pašreizējo cilvēku aktivitāti un vēlmi sportot ar to, kāda tā bija pirmspandēmijas laikā, tad treneru domas atšķiras. Belova norāda, ka viņa sportot gribētāju samazināšanos nav novērojusi, bet Iekļavs vērtē, ka priekšstats par to ir maldīgs.
"Manuprāt, vēlme sportot nav samazinājusies, jo tie, kas sportoja agrāk, arī tagad nāk un sporto. Ja runāju par savu pieredzi, tad man cilvēki ir vairāk nākuši klāt un parādījies vairāk klientu. Tāpēc nevarētu teikt, ka skaits ir samazinājies. Nezinu, kā citos sporta klubos, bet tas noteikti ir atkarīgs arī no sporta kluba lokācijas," uzskata Belova.
"Ja kāds man teiks, lai paskatos, cik cilvēku tagad uz ielām skrien un cenšas vingrot. No malas tā patiešām izskatās, ka cilvēki ir vairāk sākuši sportot, bet patiesībā tas ir ļoti maldīgi. Pēc visiem datiem cilvēki sporto daudz kūtrāk. Iemesli tam ir dažādi. Kāds vienkārši padodas, cits to savā prioritārajā sarakstā ieliek kā beidzamo darbiņu, kas jāpadara, jo prioritāte ir strādāt, nodrošināt ģimeni. Salīdzinot ar Skandināviju, mēs jau pirms tam šajā jomā stipri atpalikām, un šobrīd situācija ir pasliktinājusies vēl vairāk. Šādā gadījumā šim vīrusam tas ļauj izplatīties vēl plašāk, gandrīz vai atplestām rokām," domā Iekļavs.
Kaut arī maksimāli atļautais cilvēku skaits grupu treniņā ir 20, Latvijas Radio, sazinoties ar vairākiem fitnesa klubiem un jautājot iespēju aizvadīt treniņu 27 studentu lielai grupai, panāca arī vienu konceptuālu vienošanos ar noteikumu, ka visi studenti ir ar vakcinācijas sertifikātu. Šis klubs gan nav Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas biedru sarakstā.
