"Norseman" tulkojums no norvēģu valodas nozīmē "Vikings". Tikpat vienkārši organizatori pozicionē savas sacensības, kuras tiek rīkotas kopš 2003.gada, kad tajās piedalījās 21 triatlonists. Tagad dalībnieku skaitam ir ierobežojums drošības apsvērumu dēļ.
"Vienkārši galējākais triatlons uz planētas Zeme," teikts "Norseman" mājas lapā. Citiem vārdiem sakot, kaut kur pasaules nostūrī tiek piedāvāts cilvēka spēju pārbaudošas sacensības. Triatlons ir pārāks par citiem sporta veidiem ar to, ka augstā intensitātē organismam ir jāpacieš ilgstoša fiziska slodze. "Norseman" no citām triatlona sacensībām atšķiras ar to, ka apstākļi, kādos jāpieveic distance, ir organismam nedraudzīgi un prasa īpašu sagatavotību fiziskajā un psiholoģiskajā ziņā.
3,8 kilometri peldus fjordā ar 13-15 grādu vēsu ūdeni, 180 kilometri uz velosipēda Norvēģijas gleznainajā ainavā ar 3000 metru kāpumu summu un maratona distances ekvivalents 42,2 kilometru garumā ar finišu 1850 metrus augstā virsotnē. No 272 dalībniekiem sieviešu skaits būs 40. Vidējais vecums ir 35 gadi sievietēm un 38 gadi vīriešiem. Jaunākajam dalībniekam 18 gadu, vecākajam - 61.
Episks būs skats, kad sestdienas, 2.augusta rītā 5:00, vēl tumsā 272 triatlonisti lēks no prāmja, lai pēc četriem metriem piezemētos vēsajā ūdenī un gaidītu starta signālu.
Hidrotērpi nesaudzēs pēdas un plaukstas no aukstā ūdens. Jebkurš gribēs ātrāk tikt krastā, kur daļa pirms veloposma sēdēs tranzitzonā un bļodās ar siltu ūdeni atsildīs pēdas. Riteņbraukšanas segments padzisušos organismus sasildīs, jo iepriekšējos gados vidējā gaisa temperatūra bijusi 5-20 grādu robežās. Pērn bija gan auksts ūdens, gan vējaina diena, kas traucēja riteņbraukšanas segmentā.
No ūdens ir jāizkāpj pēc divām stundām un 15 minūtēm, riteņbraukšana jābeidz vismaz pēc 12 stundām kopš starta. Pretējā gadījumā dalībnieks tiek noņemts no distances.
Maratona noskriešana ir daudzu dzīves izaucinājums, to izdarīt "Ironman" triatlona sacensībās ir vēl grūtāk, taču "Norseman" skriešana ir pavisam īpaša. Pirmie 25 kilometri pa līdzenumu ir jāskrien, atlikušajos 17,2 kilometros triatlonisti nokļūst kalnos un mēģina sasniegt vienīgo mērķi - 1850 augstā kalna virsotni. Noslēdzošajā skrējiena daļā katram dalībniekam ir jābūt pavadonim, kas pieskata veselības stāvokli pēc ilgstošās pārslodzes. Uzsākot skriešanu, gaisa temperatūra var sasniegt pat 28 grādus, tiekot kalnos, tā nokrītas līdz 12 grādiem, taču finišā temperatūra parasti ir vien dažus grādus virs nulles.
Skriešana pat parastās triatlona sacensībās ir izšķiroša, šajā gadījumā norvēģi nolikumā ir sarūpējuši īpašu odziņu - vien 160 ātrākajiem dalībniekiem būs ļauts kāpt pēdējos 10 kilometrus līdz virsotnei. Pārējie piecus kilometrus pirms finiša apgriezīsies, skries atpakaļ un finišēs aptuveni 1000 metrus virs jūras līmeņa. Kalnā visiem nepietiek vietas.
Vieniem organizatori piešķirs melnu krekliņu, otriem baltu.
Uzvarētājam sponsori sarūpējuši 10 000 dolāru balvu. Divkārtējais uzvarētājs Henriks Oftedals ir paziņojis, ka trešā panākuma gadījumā nauda tikšot ziedota organizācijai "Save the Children".
Taču lielākajai daļai dalībnieku galvenais uzdevums būs sasniegt finišu un pēc tā saglabāt veselību. Lai to izdarītu, organismam būs jāiztur ārkārtēja pārslodze. Ekstrēmā triatlona rīkotāji aprēķinājuši, ka 10-15 stundu laikā sirds ir sev cauri izsūknējusi 14 000 litru asiņu. Lai nodrošinātu organismu ar skābekli, katra asins šūna izgājusi cauri plaušām un muskuļiem 3000 reižu. 72 000 litri gaisa ieelpots un izelpots. Aknas visu laiku iznīcina pienskābes, nieres līdzsvaro ķermeņa šķidrumu un sāļus, zarnas dienas garumā uzņem barību un minerālvielas, āda regulē ķermeņa temperatūru. Smadzenes nepārtraukti mēģina pārliecināt šos orgānus, ka viss ir pareizi un tas ir normāli, ka pie niecīgas enerģijas uzņemšanas turpinās ķermeņa pārslodze un organisms ir piesārņots ar vielām, no kurām būtu jāatbrīvojas. Tikmēr dziedzeri ražo stresa hormonus, lai pietiktu triatlonistam adrenalīna sasniegt kāroto finišu. Dažu sekunžu laikā pēc varoņdarba pieveikšanas organismā viss apstājas un var sagriezties pilnīgi pretējā virzienā. Krampji, vemšana un caureja ir norma kalna virsotnē, taču cilvēkam ir unikāls organisms, kas parasti dažu dienu laikā spēj visus procesus normalizēt un atjaunoties.
Foto: Ilmāra Klemera attēls
Gints Ērmanis ir vienīgais latvietis, kurš līdz šim startējis šajās sacensībās. 2012.gadā viņam izdevās tikt melno krekliņu īpašnieku kopbildē. 2014.gadā savu dalību pieteica Ilmārs Kelmers, kurš jūlija beigās ir devies uz Norvēģiju, lai sestdienas rītā 5:00 no prāmja ielēktu fjordā un uzsāktu ceļu uz virsotni. Vairāk nekā pusgadu bijuši intensīvi treniņi, kas pīķa mēnešos sasnieguši vidēji trīs stundu ilgumu dienā. Lai atrastu laiku treniņiem nācies vairāk plānot dienas režīmu, jo, tāpat kā iepriekš, viņam bija pilnas slodzes darbs, ģimene un citi pienākumi. Var tikai apbrīnot motivāciju, kas nepieciešama, lai izdarītu vajadzīgo sagatavošanās darbu pirms sacensībām.
