Fitnesa treneris Armands Sukuts stāsta, ka tiem, kuri ziemā nav sportojoši nemaz, skriešana jāuzsāk ļoti pakāpeniski. Galvenais ir nepārforsēt. “Biežākās kļūdas ir, ka mēģina uzreiz sasteigt, skriet lielus gabalus. Labākais būtu sākt pamazām, skriet mazas distances. Nevis uzreiz mēģināt 5-10 km, bet iziet ārā mazā solītī 10-15 minūtes paskriet. Un paskrien intervālos – divas minūtes skriet, divas minūtes pastaigāt,” pamāca Sukuts.
Pirms skriešanas obligāti vajadzētu iesildīties. “Mums kustēsies lielākoties ķermeņa lejasdaļa, strādās arī augšdaļa. Vajadzētu iekustināt gūžas locītavu. Var vienkārši izvēzēt kāju. Ja nepieciešams, var kaut kur pieturēties. Izvēzē kādas 10 reizes vienu kāju. Sāk ar mazāku amplitūdu un pēc tam droši var palielināt amplitūdu,” bilst Sukuts.
Pēc tam izvēzē otru kāju. Kāju var vēzēt arī uz sāniem, vai veikt rotāciju. Tas viss nāks tikai par labu. Jāizkustina arī ceļi, piemēram, veicot vieglus pietupienus. “Pēc tam var potīti viegli izkustināt uz vienu pusi, uz otru pusi pagriezt. Viegli pacilāties uz augšu pirkstgalos, lai iesildītu ikru muskuļus, cīpslas, pēda,” norāda Sukuts.
Jāizkustina arī mugura. Iesildīšanai jāatvēl aptuveni 5-10 minūtes, un tad jau var sākt skriet. Jāskrien ar maziem soļiem. “Skriešana nav liels solis. Sākam ar maziem soļiem. Mazi soļi, viegli un prātīgi, pēc iespējas mazāks trieciens, un šādi ar maziem soļiem sākam skrējienu uz priekšu. Ja mēs paskatāmies profesionālus skrējējus, viņiem lielākoties pirmā piezemējuma fāze pēdai ir vairāk vērsta uz pēdas priekšpusi,” saka Sukuts.
Pēc treniņa nepieciešams atsildīties. Šādi skriešanas treniņi būtu vēlami katru otro dienu. Pēc divām nedēļām var laiku vai distanci sākt pagarināt. Vienlaikus jāatceras, ka veselīgam dzīvesveidam nepieciešams arī veselīgs uzturs, ar skriešanu vien nepietiks. “Es aicinātu koncentrēties uz labām veselīgām lietām, kas dod enerģiju. Labi graudaugi, laba rudzu maize. Jābūt arī olbaltumvielu avotam, neaizmirstam riekstus, pākšaugus, sēklas, olas, zivis,” stāsta dietoloģe Laila Meija.
Tāpat augļi un dārzeņi katru dienu. Par labu nāks arī nesaldināti fermentēti piena produkti. Bulciņas un kūciņas labāk lai paliek tikai svētku reizēm.
