“Laulasmaa Ultra” Meremoisas mežā līdzās pludmales kāpām risinājās septīto gadu pēc kārtas. Pērn nepiemēroto laikapstākļu dēļ sacensības tika pārtrauktas pēc 16 stundām, taču šogad 11.jūnija plkst.18 nekas netraucēja noslēgt 32 stundu ilgās sacensības. Deviņi dalībnieki no 61 startējošā veica visus 10 pusmaratonus pa taciņām, kas no sacensību centra veda skrējējus gar tūristu iecienīto Keilas ūdenskritumu līdz klintīm virs jūras, kuras reizēm iecienījuši klinšukāpēji.
Dmitrijs Ničipors no Kocēniem 211 kilometrus noskrēja 22 stundās 51 minūtē un 16,5 sekundēs, labojot trases rekordu par vairāk nekā 45 minūtēm.
Nepilnu nedēļu pēc uzvaras 53 kilometru taku skrējienā “Zilonis Babītē” Dmitrijs Ničipors stājās uz starta līnijas četrreiz garākā distancē par spīti tam, ka vēl nebija pilnībā atguvies no iepriekšējā ultramaratona. Pirmos divus apļus skrējējs veica vienā stundā un 50 minūtēs, nākamajos temps kritās un apļu laiki svārstījās starp 130 un 155 minūtēm. Salīdzinot ar pārējiem sacensību dalībniekiem, kocēnietis vienīgais spēja noturēt vidējo tempu zem septiņām minūtēm uz kilometru (6:29/km) un sacensību beigu daļā tuvākie sekotāji tika apsteigti par četrām stundām jeb vairāk nekā par apli.
Nākamais trases rekordists noslēdzošā apļa pēdējos kilometrus nosoļoja, jo saprata, ka izdosies finišēt ātrāk par 23 stundām, kas bija labāks rezultāts par cerētajām 23,5 stundām pirms sacensībām, lsm.lv atklāj Dmitrijs Ničipors, piebilstot, garās distances vidū nācies mainīt apavus, jo šajā apvidū bija pirmo reizi un sacensību vidi bija iedomājies citādāku.
Otro reizi “Laulasmaa Ultra” startēja Kaspars Adijāns, kura lielākais sasniegums bija 2016.gada Vecgada 12 stundu sacensības tajā pašā apvidū, kad izdevās triumfēt ar noskrietiem 119,2 kilometriem. Pērn pusceļā apturētajās 32 stundu sacensībās skrējējam izdevās pieveikt 126,6 kilometrus. Šogad pilno distanci Kaspars Adijāns pieveica 27.stundas noslēdzošajās sekundēs (26:59:19,2) un izcīnīja otro vietu.
Līdzšinējais trases rekordists Laimonis Skadiņš izcīnīja trešo vietu (27:46:56,1) par spīti tam, ka vēl otrā apļa beigu daļā bija sacensību līderis. Septītā apļa noslēgumā divkārtējais sacensību uzvarētājs palaida garām nākamo otrās vietas ieguvēju un sacensību centrā devās teltī nosnausties, jo bija iestājusies nakts. Plānotais 50 minūšu miegs ieilga un skrējienu astotajā apli pēc 147 kilometriem nācās atsākt ārpus līderu trijnieka. Apļa beigās Laimonis Skadiņš bija jau ceturtais, bet pirmspēdējo apli noslēdza jau trešajā vietā, ko divkārtējais Spartatlona finišētājs saglabāja līdz sacensību beigām.
Ātrāk par 30 stundām 211 kilometrus izdevās veikt piektās vietas ieguvējam Uldim Pormeisteram (29:38:05,5), kuram līdz šim garākā noskrietā distance bija 1.aprīlī veiktais 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera (11:25:22). Pirmajā dienā sacensības sildīja saule, bet otrajā - minūtes 15 skrējēji izbaudīja arī nelielu veldzējošu lietus devu.
Ar ceturto reizi visus 211 kilometrus izdevās veikt Mārcim Bogdanovam (31:45:03,3), izmantojot teju visu 32 stundu kontrollaiku (99,22%) un finišējot devītajā vietā kā pēdējais pilnās distances veicējs. Pirmajā reizē, 2014.gadā, kad sacensību rīkotāji piedāvāja astoņu apļu vietā (168,8 km) piejūras mežā riņķot desmit cilpas, valmierietis apstājās pēc 147,7 kilometriem jeb septiņiem apļiem. Savukārt otrajā reizē divkārtējais Rīga-Valmiera finišētājs pieveica 178,2 kilometrus, bet pērn, kad sacensības tika pārtrauktas, noskrieti 121,9 kilometri. Mārcis Bogdanovs pierādīja, ka supermaratonu virs 200 kilometriem var veikt arī ar vidējo tempu virs deviņām minūtēm kilometrā.
Pilno distanci pirmo reizi kopš 2014.gada veica kāda no daiļā dzimuma pārstāvēm.
15 dāmu konkurencē visus 211 kilometrus 32 stundu kontrollaikā veica igauniete Ulvi Londa (31:28:13,3), tomēr Daces Veipas 2014.gada pirmrekords - 31 stunda, 23 minūtes un 50 sekundes netika pārspēts. Protams, neklātienes cīņā rezultāti ne vienmēr ir salīdzināmi, jo šogad trase tika izmanīta un augstummetru summa 10 pusmaratonos sasniedza 2350 metrus.
Starp 61 dalībnieku pilno distanci bez pieciem Latvijas skrējējiem un igauņu dāmas veica arī trīs vīrieši no Igaunijas. Ceturtajā vietā finišēja Tave Alliks (28:46;49,2), bet visu distnaci jau no pirmajiem metriem kopā skrēja Tomass Unts (30:17:16,8) un Aivars Luuds (30:17:16,9), kuri finišā sadalīja sesto un septīto pozīciju rezultātu tabulā. Jāpiebilst, ka Aivars Luuds ir viens no retajiem, kas finišējis visos 11 Vehandu airēšanas maratonos. Daudzpusīgais tautas sporta piekritējs savā karjerā pieveicis arī Grieķijas vēsturiskā Spartatlona 246 kilometrus.
Nepilnas trīs nedēļas pēc Balatona ezera apskriešanas ar 189,9 kilometriem jeb deviņiem apļiem galā tika valcēnietis Pēteris Cābulis.
32 stundu skrējiens Igaunijā nebija vienīgās daudzstundu sacensības aizvadītajā nedēļas nogalē. Tepat Latvijā, Kokneses un Ogres novados 11.jūnijā noslēdzās ikgadējās 44 stundu piedzīvojumu sacensības “LAR 2017”.
Septiņas ekspertklases komandas trīs dienas un divas naktis pārbaudīja sevi orientējoties, braucot ar MTB velosipēdiem, skrienot un trekingojot, veicot rogaininga etapus, peldot, plostojot ar pašdarinātiem peldlīdzekļiem, kā arī tiekot galā ar speciāliem uzdevumiem, piemēram, pārguruma apstākļos pildot intelektuālus rēbusa uzdevumus, lai saprastu, kurā virzienā doties nākamā uzdevuma izpildei.
Visvairāk kontrolpunktus meža takās un slapjās peldēs atrada komanda “Pusdienas ārpus mājas”, kurā startēja Mārtiņš Malzubris ar Sandru Priedīti un Jāni Kaupi. 16 stundu sporta klasē vienu nakti mežos un purvos izbaudīja astoņas komandas, no kurām veiksmīgākā bija “Briksnis ar draugu”, kurā startēja Jānis un Linda Krūmiņi kopā ar Ediju Šmitu.
Nākamās vismaz diennakti ilgās sacensības risināsies pēc divām nedēļām, 1. un 2.jūlijā, Ziemeļīrijā, kur sabrauks planētas labākie diennakts skriešanas speciālisti un mērosies spēkiem 24 stundu pasaules čempionātā. Ar savu komandu uz Belfāstu dosies arī Latvijas izlase.
