Garlaicībai iet ar līkumu
Piecu gadu vecumā Natālija apmeklēja daiļslidošanas nodarbības, bet pēc tam pievērsās mākslas vingrošanai. Liepājā bija laba mākslas vingrošanas skola, tur par lielisko sniegumu viņai piešķīra sporta meistara kandidātes titulu. “Kad pabeidzu mākslas vingrošanu, domāju pamēģināt vieglatlētiku, bet es uz to gāju vien kādu nedēļu. Man bija labi rezultāti, labi skrēju, lecu, bet izrādījās, ka tas ir tik garlaicīgi un vienveidīgi, ka es tomēr nevarēju,” par sporta veidu, kas tendēts uz “ātrāk, augstāk, tālāk”, teic Natālija.
Viņas sirdij tuvāki bija sievišķīgāki sporta veidi, kuros iekļauti mākslas elementi un nepieciešama graciozitāte.
“Mākslas vingrošana man uz mūžu daudz deva. Tas bija sievišķīgi, bet ārkārtīgi grūti, bija jāiegulda ārkārtīgi liels darbs,” atceras Natālija. Mākslas vingrošanas pieredze rūdījusi viņas raksturu, iemācījusi disciplīnu, devusi spēju sadalīt slodzi un pieturēties pie plāna: “Ļoti uztrenēja arī gribasspēku, jo bija skaidrs, ka ar to kaut ko var panākt.”
Asinsvadu treniņš pirtī
Kad ikdiena ir mierīgāka, divas trīs reizes nedēļā Natālija dodas uz pirti un mēģina 95 grādos nosēdēt 20 minūtes. Vislabāk viņai patīk tieši sausā pirts – turku vai sauna, kur ir sauss gaiss. Pirtošanos viņa tikai retu reizi papildina ar pēršanos. Pēc tam seko auksta duša. Tad Natālija apguļas, sajūtot, kā viss ķermenis pulsē. To pārņem tāds atslābums, ka viņa spēj iemigt.
Natālija novērojusi, ka pēc pirts arī uzlabojas miegs – tas ir ievērojami ciešāks.
“Tas man pilnībā atjauno prātu, un ir sajūta, ka arī ķermeni. Tas ir labi gan ādai, gan asinsritei. Asinsvadi no sākuma karstumā paplašinās, aukstā ūdenī – sašaurinās. Kā treniņš asinsvadiem, tie kļūst elastīgāki. Tāpat ar sviedriem no ķermeņa iziet toksīni,” teic dizainere. Reizēm pēc pirts apmeklējuma viņa ķermeni un sejas ādu ierīvē ar ledu.
Žiglā pelde
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
Viņa to vēlētos darīt ik dienu, tomēr tam trūkst gribasspēka. “Tā ir laime, ka tu vari novilkt savu dūnu jaku, ātri ieskriet ūdeni un tad skriet atpakaļ. Pēc tam iestājas vienkārši laimes sajūta,” skaidro Natālija. Tajā brīdī viņai rodoties sajūta, ka ķermenis savienojas ar dabu, prāts it kā nomazgājas, kļūst skaidrāks. “Ir cilvēki, kam nepatīk aļģu smarža vasarā, bet man liekas, ka tās smaržo veselīgi, tas ir jods. Būt dabā ir veselīgi,” viņa teic, sakot, ka peldas tikai jūrā, jo jau kopš bērnības ir neizskaidrojamas bailes no upēm, lai gan peldēt iemācījusies tieši tajās. “Man liekas, ka tur kāds dzīvo, kas var aizvilkt,” smejoties savas bailes skaidro Natālija.
Dažreiz viņa vienkārši dažus kilometrus pastaigājas gar jūras malu, citreiz kompāniju sastāda meita. Vēl dizainerei patīk nūjot, viņai pat ir savs inventārs. Arī to viņa vislabprātāk dara gar jūru, jo pa ceļu iet neesot tik interesanti. Natālija ir pārliecināta, ka svarīgi ir staigāt pareizi, citādi tas dos vairāk slikta nekā laba. Būtiski ir pievērst uzmanību segumam, lai tas nebūtu slīps un gurni atrastos vienā līmenī.
No sāpēm līdz eiforijai
Ja pirts un auksts ūdens atslābina ķermeni, tad mundrumu Natālijai dod ikdienas stāvēšana uz naglām. Tā ir no Indijas ieceļojusi gudrība, ka uz cilvēka pēdām un plaukstām ir punkti, kas atbild par dažādiem orgāniem ķermenī. “Stāvot uz naglām, cilvēks vispirms ļoti jūt savu ķermeni, sajūtas, tas trenē nervu sistēmu. Tas darbojas gandrīz kā adatu terapija.
Pirmās aptuveni četras minūtes tas ir ļoti sāpīgi, pēc tam ķermenis izdala endorfīnus, kas ir laimes hormons, lai izglābtu no sāpēm,” teic Natālija.
Pēc četrām minūtēm sāpes pāriet un šķiet, ka uz asajām naglām varētu nostāvēt bezgalīgi. Vienīgi pēdas ļoti uzkarst. “Kamēr sāp, es mēģinu locīties, lai pārāk nejustu sāpes, bet pēc tam es varu, piemēram, lasīt,” par nodarbi, kuru viņa veic gandrīz katru dienu, stāsta Natālija.
Latvijā pēdējo gadu laikā popularitāti guvuši akupresūras paklājiņi, bet tie nesniedz tādas sajūtas un efektu, kā Indijā izdaudzinātie naglu paklājiņi. “Man liekas, ka es pamostos mundrāka, ir daudz vairāk enerģijas, mazāk satraucos. Ja stāvu uz tā vakarā, ir mierīgāka sajūta,” viņa skaidro.
Naglu dēli pašam nav ieteicams izgatavot, jo nepieciešama liela precizitāte, lai nesavainotu ādu. Naglām jābūt vienādā līmenī un attālumā vienai no otrais. Jo tuvāk viena otrai tās atradīsies, jo mazāk sāpīgi būs pēdām, uz tām stāvot. Profesionāļi izmanto dēlīšus, kam starp naglām ir lielākas spraugas. Tāpat nozīme ir naglām, kuras tiek izmantotas, jo tās ražo no dažādiem metāliem.
Joga un vēderdejas
Natālija nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai uztrenētu ķermeni, bet lai gūtu miera sajūtu, harmonizētos. “Es dzirdēju smieklīgu joku, ka zaķīši dzīvo maz, jo viņi daudz skrien, bet bruņurupuči dzīvo ilgi, jo viņi ir lēni. Es pa dienu nevaru nostāvēt uz vietas, visu laiku kustos, un tad rodas vajadzība pēc mierīgāka dzīvesveida,” atklāj dizainere. Viņai ir svarīgi nezaudēt ķermeņa lokanību, kas iegūta bērnībā, trenējoties mākslas vingrošanā.
“Lai būtu lokans mugurkauls, jo tad ir lokanas arī smadzenes. Lokanam jābūt!” viņa nosaka.
Vēl viņai patīk joga, tieši kundalini joga. Ik pa laikam Natālija mēģina atsākt nodarbības mājas apstākļos, izmantojot internetu, un pasniedzējas, kura ir no Amerikas, pavadībā ik dienu tam velta 40 minūtes. Tomēr, viņasprāt, nav īstais brīdis dzīvē, lai tam kārtīgi pievērstos, gribasspēka arī mazliet trūkst.
Natālijai vairāk tīk darboties savā nodabā, pat ejot uz jogu, viņa visu veica ar pusaizvērtām acīm. Šobrīd viņai atkal ir liela vēlme atsākt apgūt vēderdejas. Pirms pandēmijas Natālija pusgadu ar to nodarbojās un tagad pieļauj, ka varbūt drīz atsāks. “Tā ir liela slodze, bet dejošana ir laime,” viņa nosaka.
Ja vienīgā motivācija ir pazaudēt svaru, tad ar sportošanu vien nebūs līdzēts, teic Natālija, jo fiziskas aktivitātes tikai veicina apetīti. Visvienkāršākais kustību veids ir staigāšana. Tā uzlabo asinsriti, nomierina un ir sava veida meditācija. To var iekļaut ikdienā, ceļu uz darbu mērojot kājām. Piemēram, pavadot laiku pie televizora, var palocīties, noliekties uz priekšu, saņemt ar plaukstām pēdiņas.
Slinkākajiem Natālija atklāj mākslas vingrošanā apgūto gudrību. Neilgi pirms sacensībām viņa visus vingrojumus veica domās: “Saka, ka cilvēks spēj uztrenēties, pat tikai domājot.”
