Pretējo krastu novadus Skrīverus un Jaunjelgavu šķir Daugava, kas šaurākajā vietā ir vien ap 400 metrus plata. Ierasti to šķērso ar laivām vai pārcēlāju, bet spēcīgākie vīri un sievas no tuvākas un tālākas apkaimes nolēmuši to darīt peldus.
"Es tiešām baudīšu šo Daugavas peldējumu. Tagad visi no samiem lielajiem baidās, bet šeit būs droši. Pie manis Daugava ir 900 metru, un mēs ar meitu esam pārpeldējušas arī tur," stāstīja festivāla dalībniece no Ķeguma novada Māra Lapa.
"Esmu daudzas reizes bijis Latvijas čempions peldēšanā, bet tas bija ļoti sen.
Braucot šurp vēl domāju peldēt, nepeldēt, bet tā atmosfēra, kas šeit valdīja, uzreiz radīja to domu - nē, nu, ja tu esi atbraucis..."
savus motīvus par piedalīšanos pasākumā skaidroja Aigars Strauss no Rīgas.
Pirmajā Daugavas pārpeldēšanas festivālā Jaunjelgavā uzdevums bija no Jaunjelgavas puses upi vienkārši pārpeldēt. Savukārt pie Klidziņas tiek dots starts, ko fiksē arī hronometrs. Sacensībās jau pēc pārdesmit metriem viļņu šķelšanā līderos izvirzījās Jānis Ozoliņš no Latvijas triatlona federācijas, kurš, kā pats atzīst, jebkurā vietā jūtas kā zivs ūdenī.Nokļūt pretējā krastā viņam izdevās 4,33 minūtēs.
"Tas bija tīri tāda jaunas vietas iepazīšana, procesa izbaudīšana. Sacensību gars varbūt šoreiz nebija tik liels. Vairāk bija doma atbalstīt un izbaudīt," stāstīja sportists.
Ideja par Daugavas pārpeldēšanas festivālu radusies Jānim Zariņam, ikdienā ik pa laikam pamanot Daugavā kādu vientuļu peldētāju. Pēc peldējuma ir skaidrs, ka festivāls varētu ne vien popularizēt veselīgu dzīves veidu, bet arī piesaistīt pilsētai tūristus.
"Ir doma, ka varētu vienu gadu no šejienes startu. Otru gadu no Skrīveriem, jo mēs esam tāds kā tilts starp šo vietu un
mēs mēģinām šo vietu atdzīvināt ar dažādiem pasākumiem," stāstīja festivāla idejas autors Zariņš.
Līdz šim vēstures lappusēs fakts par līdzīgām sacensībām posmā Jaunjelgava- Skrīveri neesot atrodams.
