Ar karstiem pīrādziņiem un lauztu kāju – arī Cīrihē izskrien Latvijas kontūru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Visnotaļ veselīgi Latvijas valsts svētkus nosvinēja pulciņš Šveices latviešu – 18. novembra rītā viņi pulcējās sportiskos tērpos ar patriotiska rakstura aksesuāriem, lai izskrietu Latvijas kontūru Cīrihē.

Pasākuma organizators, Cīrihē desmit gadus mītošais Mārtiņš Vītols šādu akciju pirmo reizi realizēja jau pērn: “Mani draugi Latvijā jau vairākus gadus uz svētkiem izskrien Latvijas valsts kontūru. Paskatījos, un, tā kā pats mēdzu regulāri skriet, pērn izdomāju – kāpēc gan ne šeit? Uzaicināju divus tuvākos draugus, ieliku aicinājumu sociālajā tīklā. Kopā bijām astoņi skrējēji.”

Pērn saņēmis daudz labu vārdu, tāpēc, ilgi nedomājot, arī šogad izsūtījis aicinājumu tiem, kas vēlētos svētku rītā agrāk pamosties un labā kompānijā veselīgi sākt svinēt Latvijas valsts svētkus.

Mārtiņš ņēmis vērā ieteikumus saīsināt distances garumu, tādēļ 15 kilometru garās trases vietā tapusi cita – astoņus kilometrus gara. Distance gan teju divreiz īsāka, toties dalībnieku skaits šogad divkārt pieaudzis, un nu jau skrējienā devušies 17 dalībnieki.

Skrējuši gan latviešu puiši, gan meitenes, gan arī viens šveicietis. Katrs no skrējējiem parūpējies arī par kādu latvisku akcentu – kreklu, šalli, karodziņu, cepurīti, piespraudi. Finišā visus sirsnīgi sagaidījuši līdzjutēji, kas tīri latviskā garā bija pat atnesuši un uzklājuši galdu – tur netrūcis ne karstu pīrādziņu, ne arī tējas un karstvīna.

Lielākā daļa skrējēju bija no Cīrihes tautas deju kopas “Ramtai”, kurā dejo arī Mārtiņš. Viņš ir sportisks puisis, iepriekš spēlējis volejbolu, bet draugi pamazām pierunājuši nodarbi mainīt: “Sieva gribēja iet dejot, un tad nu nācās arī man! Ļāvos pierunāties, un nu jau dejoju trešo gadu.”

Cīrihes pilsoņos tāds skrienošs bariņš gan izbrīnu neesot raisījis, jo cīrihieši paši ļoti daudz skrien gan vienatnē, gan pulciņos, brīvdienās un pusdienu pārtraukumos. 

Mārtiņš gan smejas – ja pulks turpinās augt šādā progresijā, tad gan vajadzēšot pasākumu saskaņot ar pašvaldību.

Viņš teic – šādi pasākumi ir laba iespēja iepazīt arī citus tautiešus, ar kuriem ikdienā nesaskaras: “Mēs jau neskrējām, lai uzstādītu rekordus vai sacenstos. Lēnā garā, runājoties, patīkamā atmosfērā. Tas ir tāds foršs burziņš, kārtējais iemesls, lai satiktos, sapazītos, labi un patīkami pavadītu laiku.”

Kāda meitene, kas pievienojās skrējienam pērn, tagad jau arī dejojot “Ramtai” kolektīvā.

Šogad gan gadījusies nelaime – lauzta pēda, taču tas nav licis padoties, un meitene trasē devusies kopā ar pārējiem, vienīgi – uz velosipēda!

Latvijas kontūra dažādās vietās un dažādā skaitā tiek izskrieta jau vairāku gadu garumā, bet plašāku rezonansi guva pērn, kad pirms 4. maija svētkiem to ar nosaukumu “Izskrien Latviju pasaulē!” oficiāli sāka popularizēt Latvijas Institūts kopā ar biedrību, virtuālo skrējēju komandu “Noskrien”, kas pulcē vairāk nekā 1000 dažādu spēju skrējējus un skriešanas entuziastus. Pērn Latvija tika izskrieta vairāk nekā 20 valstīs un 40 pilsētās, arī šogad Latvijas kontūra dažāda garuma trasēs tika izskrieta gan Latvijā, gan ārpus tās.

Tiem, kas vēlas izskriet Latvijas kontūru, pieejami jau gatavi maršruti daudzās Latvijas un ārvalstu pilsētās šeit:

http://latvia.eu/routes

https://lv100.lv/programma/kalendars/izskrien-latviju-pasaule/

http://latvia.eu/lv/news/jog-latvia-world

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti