Ar jaunām vēsmām Rūjienā atgriežas pārrobežu Mulgi maratons

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pēc divu gadu pauzes Vidzemē risināsies Mulgi maratons, kam starts 21.jūlijā tiks dots Igaunijas pilsētas Karksi-Nuija sporta laukumā, bet finišētāji 42,195 kilometru skrējienā tiks sagaidīti pie Rūjienas vidusskolas. Lai arī skrējiens risināsies septīto reizi, pāri valstu robežām virzienā no Igaunijas uz Latviju maratonisti skries pirmo reizi.

Pārrobežu maratons aizsākās 2010.gadā ar 50 skrējējiem pamatdistancē un divtik lielu dalībnieku skaitu, ieskaitot arī pusmaratonistus un satelitdistances skrējējus. Ar laiku dalībnieku skaits apsīka un pērn Mulgi maratons vairs netika sarīkots, pēdējo divu gadu uzvarētāja godā atstājot no Rūjienas nākušo Uldi Kļaviņu (2:41:12 un 2:33:43), kurš joprojām spēlē medaļām bagātajā vietējā pūtēju orķestrī “Tālavas taurētājs”.

Orķestris kopš savas dibināšanas pagājušā gadsimta vidū nav izlaidis nevienus Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus un arī šajā nedēļā maratonists Uldis Kļaviņš ir kopā ar pūtējiem. Visticamāk, arī šogad nepilnas divas nedēļas pēc simtgades dziesmu un deju svētku noslēguma Mulgi maratona rezultātu tabulā uzvarētāja komandas ailīti rotās nosaukums “Tālavas taurētājs”, kā tas bija 2015. un 2016.gados.

Latvijā ir trīs klasiskie maratoni – Rīgas, Valmieras un Ventspils, kas ved skrējējus pa pilsētu ielām. Vēl ir trīs taku maratoni - skarbais Vilkaču maratons ar 2000 augstummetriem, kā arī nakts "Zilonis Babītē" ar "kultūras kilometru" purvā un "Cēsis Eco Trail" satelitdistance 42 kilometru garumā. Taču

Mulgi maratons ir vienīgais šosejas skrējiens ar sertificētu 42,195 kilometru distanci un finišu kādā no Latvijas pilsētām.

Starp abām pilsētām ir aptuveni 33 kilometri, bet tas netraucē trasei izmest nelielu līkumu pa abām pilsētām un piedāvāt precīzu pusmaratona distanci ar startu tieši uz Igaunijas-Latvijas robežas. Tiesa, pusotrs kilometrs būšot bez asfalta seguma.

Jaunā finišētāja medaļa Rūjienas simbolu Tālavas taurētāju un vietējo pašvaldību ievērojamais naudas balvu fonds uz starta līnijas abu kaimiņvalstu simtgadēs vilinās ne tikai maratonistus, bet arī ātrākos pusmaratonistus, kuri nedēļu iepriekš būs mērojušies spēkiem Jelgavas nakts pusmaratonā.

Skrējējiem būs interesanti izbaudīt katras valsts rīkotāju paveikto starta un finiša zonā, tai skaitā, dalībnieku un viņu somu transortēšanu uz startu Igaunijā un no finiša Latvijā. Nacionālie rekordi reljefainajā trasē nebūs, taču dzirdiāšanas punkti vasaras vidū būs izvietoti ik pēc pieciem kilometriem. Organizatori sola nākamgad startu Rūjienā un finišu Karksi-Nuijā, kā arī trases pilnīgu slēgšanu autosatiksmei.

Salīdzinot ar 35 dalībniekiem pēdējā 2016.gada Mulgi maratonā, divas nedēļas pirms abu kaimiņvalstu simtgadē kopīgi rīkotā pasākuma pieteikumu skaits pārsniedz 80. Dalībnieku sarakstā atrodas 107 kilometru Rīga-Valmiera uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs un otrās vietas ieguvēja Inga Kāpiņa, kurai konkurenci veidos Marta Zumberga. Cīņā ar Uldi Kļaviņu par uzvaru dosies arī pirmais Vilkaču maratona uzvarētājs Dainis Limanāns, ultramaratonists Gunārs Ķeģis, kā arī Latvijā mazāk zināmi Igaunijas skrējēji.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vasaras vidū nenotiek daudz maratonu. Bez Mulgi maratona Dinvidigaunijā un Vidzemē trešo reizi jūlija ievadā aizvadīts Klaipēdas maratons Kuršu kāpā. Četru simtu dalībnieku vidū, kas pa parka asfaltētajiem celiņiem skrēja kādu no četrām distancēm, Rainers Meijers (3:37:09.8) no Kazdangas bija izvēlējies pilno maratonu. Pusmaraonā liepājnieks Kaspars Tūbelis (1:23:47.4) izcīnīja otro vietu, savukārt 10 kilometru skrējienā Ventspils pārstāve Madara Frēliha (38:52.1) nosledza labāko trijnieku.

Aivadītajā nedēļas nogalē vairāki asfalta skrējieni notika arī Latvijā. Dienu pēc Vaidavas triatlona risinājās tradicionālais 11,3 kilometru skrējiens apkārt Vaidavas ezeram, kur trases pirmā puse dalībniekus ved pa meža ceļu, bet otrā puse ir asfalts, kuru dienu iepriekš ar velosipēdiem slīpēja triatlonisti. Pirmo vietu izcīnīja ogrēnietis Kristaps Kaimiņš (37:06), aiz sevis atstājot par sevi jaunākos Cēsu puses orientieristus Kārli Vīksni (38:20) un Kristapu Magoni (38:46). Trīs ātrākās sievietes bija Klinta Lauska (44:30) no Līvāniem, veterāne Ināra Lūse (47:44) no Carnikavas un Dace Lindstrom (46:18) no Stokholmas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Savukārt Rīgas Uzvaras parkā sešu stundu skrējienā uzvarēja Ainārs Kumpiņš (71,695 km), bet otrajā un trešajā vietā ierindojās Miķelis Vietnieks (70,720 km) no Cēsīm un Laimonis Skadiņš no Babītes (67,795 km). Trīs dāmas ar lielāko kilometrāžu sešās stundās bija Natālija Treulande (58,570 km), Tatjana Sviridova (56,046 km) no Pēterburgas un Antra Lukševica (51,339 km). Piebilstams, ka abos dzimumos pirmās divas vietas izcīnīja pirms nedēļas 107 kilometru skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera startējušie. Baspēdu skriešanas piekritējs Ainārs Kumpiņš vienā ultramaratonā bija labāko trijniekā, savukārt otrā uzvarēja un pēc finiša bilda, ka šādi turpina gatavoties septembra sākuma 119 kilometru Monblāna kalnu taku skrējienam “TDS” Itālijas un Francijas Alpos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti