Kā labāk dzīvot

Inovācijas medicīnā: kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu

Kā labāk dzīvot

Citi vīrusi šajā sezonā pastūmuši malā Covid-19

Slēposim un slidosim - aktīvā atpūta un sports tepat Latvijā

Ar distanču slēpēm vai uz kalnu – padomi tiem, kas vēlas uzsākt slēpot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pāris siltās dienas ar lietu iespējas slēpot lielākoties nemaina – pietiek ar pāris dienām, kurās grādi ir zem nulles vai nelielu svaiga sniega segu, lai atkal varētu slēpot. Iegādājoties slēpošanas inventāru, vispirms svarīgi padomāt par kvalitatīviem zābakiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas distanču slēpošanas vecākais treneris Kalvis Ciekurs un kalnu slēpošanas instruktore Ginta Kleinberga. 

Laikapstākļi

"Ja sniegs ir, slēpot ir iespējams," uzsvēra Ciekurs, norādot, ka arī šobrīd, piemēram, Lucavsalā un Biķernieku trasē notiek aktīva slēpošana. 

Viņš vērtēja, ka daudzi uzskata – ja vietām parādās zaļa zāle, slēpošanas sezona ir beigusies, bet tā nebūt nav. Trasēm, kuras ir mākslīgi veidotas, pilnīgi pietiek arī ar pavisam nelielu svaiga sniega kārtu, lai tajās atkal varētu doties slēpot. 

"Jābūt ir kaut kādam drusku mīnusam – mīnuss pieci grādi četru dienu garumā ir pilnīgi pietiekoši, lai radītu mākslīgā sniega trasi, un tad jau mums ir pamats, uz kā būvēt visu pārējo. Mākslīgais sniegs ir daudz pacietīgāks pret lietu, jo lietus dabisko sniegu nokausē ļoti ātri, bet mākslīgais sniegs tik ātri nepadodas," skaidroja Ciekurs. 

Runājot par kalnu slēpošanas trasēm Latvijā, Kleinberga uzsvēra, ka arī kalnu sniega segumam dažas siltās dienas un lietus neko daudz nemaina. 

"Mēs dažreiz smejamies, ka cilvēks atver no rīta aizkarus, pieiet pie loga un – ārā līst, tātad tagad slēpot es nebraukšu, bet īstenībā kalns ir perfekts.

Vai tagad arī ļoti spīd saule un šķiet, ka viss ir nokusis, jo piemājas pagalmā vairāk nav sniega, bet tas, ka mūsu kalnos īstenībā sniegs ir pāri metram, to neviens neredz," stāstīja Kleinberga. 

"Kalniem tās dažas [siltās] dienas neko daudz nemaina. Arī tagad ir kaut kādi kalni, kas aizveras ciet uz tām dažām dienām, lai nesabojātu sniegu, bet tas nenozīmē, ka pēc pāris dienām atkal nevar slēpot. Es teiktu, ka esmu pati slēpojusi pat aprīlī, tad, kad ir plus 13, un ir ļoti forši," viņa uzsvēra. 

Inventārs

Tiesa, ka iegādāties slēpošanas inventāru nav lēts prieks. Distanču slēpes, nūjas, zābaki un viss pārējais izmaksās vismaz 300–400 eiro. 

"Tā arī ir jārēķinās. Par kādām 200 naudiņām varbūt varētu iegādāties kādu slēpju komplektu, nūju stiprinājumu un pašas slēpes ar zābakiem, bet tad ir jāskatās [kvalitāte]. Es vienmēr visiem saviem kolēģiem un klientiem saku – jāsāk ar zābakiem. 

Visi vienmēr sāk no slēpēm, bet zābaki ir primārais. Nopērkam zābakus un pēc tam piepērkam to inventāru klāt," ieteica Ciekurs. 

"Primārais iesācējam ir zābaki, tos pērkam kvalitatīvākus, iesācējam tie varētu būt ar augstu potīti, lai potīte ir pilnīgi nosegta, nodrošināta, tie ir ļoti ērti, patīkami, silti, un tās vilnas zeķes – kā kādreiz – vilkt vairs nav aktuāli," viņš piebilda. 

Savukārt slēpes Ciekurs ieteica iegādāties klasiskā tipa – vismaz iesācējiem. Slidsoļa slēpes var pirkt tad, kad slēpošanas iemaņas ir kārtīgi apgūtas un slēpots tiek ļoti regulāri. 

Iegādājoties slēpes, uz veikalu droši vajag doties ar jau nopirktajiem zābakiem, lai pārliecinātos, ka slēpju stiprinājumi tiem derēs.

Arī kalnu slēpošanas inventāra izmaksas nav lētas, atzina Kleinberga, taču arī šeit lielākās summas vērts ieguldīt tieši zābakos. 

"Piekrītu tam, ka sākumā vajadzētu ņemt zābakus, jo arī kalnu slēpēm, teiksim tā, ir iesācēju zābaki un sacensību zābaki. Iesācēju zābaki būs daudz mīkstāki, sacensību būs ļoti stingri un cieti," viņa norādīja. 

"Kalnu slēpošanā mūsdienu tehnoloģijas ļauj aiziet uz veikalu un pielāgot [zābaku] polsteri tieši tavai konkrētajai kājai, tādēļ es pat teiktu tā, ka pirmajās reizēs var pamēģināt kādus citus zābakus, – nomāt vai no draugiem, taču tad, kad gribas pašam savus, vislabāk aiziet uz veikalu, nopirkt un pielāgot tieši savai kājai," Kleinberga ieteica. 

Zābakiem nav jāspiež, tiem jābūt ērtiem, taču tie nedrīkst arī būt par lielu – kājai zābakā nav jākustas.

Tālāk jāizvērtē, kādas slēpes nepieciešamas, jo kalnu slēpēm arī ir vairāki veidi atšķirībā no slēpošanas stila. 

"Kalnu slēpošanā atšķiras slēpes, ir slaloma slēpes, ir giganta slēpes – slaloms ir mazie griezieni, gigants lielie. Tur atšķiras šis rādiuss, un tad, kad pērk slēpes, ir jāsaprot, ko gribas darīt, – parasti jau pērk kaut ko tādu, kas der abiem veidiem, tādu vidējo rādiusu," atzina Kleinberga. 

Viņas vērtējumā, vismaz pirmos divus gadus kalnu slēpošanai nūjas nav vajadzīgas, taču obligāta nepieciešamība ir ķivere. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti