11.novembra krastmala sestdien, 19.maijā, tika atvēlēta 12 tūkstošiem bērnu, kas skrēja savas distances un piedalījās 4,2 kilometru ģimenes skrējienā, kura garums simbolizēja desmitdaļu no klasiskā maratona garuma.

“Lattelecom Rīgas maratons” ar aptuveni 37 500 kopējiem dalībniekiem ir vērienīgākais masu sporta pasākums valstī, savukārt ar 2000 maratonistu skaitu sper platu soli uz Tallinas maratona gāšanu no troņa lielākā Baltijas maratona kategorijā. Organizatori dalībnieku pieaugumu skaidro ar kopējo 7000 lielo ārvalstu viesu skaitu.

42,195 kilometru distance šogad skrējējus pa trim tiltiem vedīs jaunā trasē, un finišā brīvprātīgie palīgi sagaidīs ar jau atzinību guvušo piemiņas medaļu, kurā attēlota Milda no pirmās brīvvalsts laika sudraba pieclatnieka. Mazāk jūtu vadīti, vairāk balvu fonda dzīti, uzvaras priekus dalīs elites skrējēji no Kenijas, Etiopijas, DĀR, Polijas, Japānas un Baltkrievijas, kuri bijuši starp ātrākajiem Varšavā, Barselonā, Franfurtē, Bostonā, Ņujorkā un tepat Rīgā. Ātrākie vīri finišu sasniegs 2 stundās un aptuveni 10 minūtēs, savukārt pirmās dāmas finišu varētu sasniegt 10 minūtes vēlāk. Cienījami uzvarētāju rezultāti ir viens no priekšnosacījumiem ceļā no IAAF (Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas) bronzas līmeņa uz zelta maratona statusu.

Pērn kopvērtējumā 4.vietu izcīnīja Valērijs Žolnerovičs (2:14:23), labojot arī nacionālo rekordu šajā vieglatlētikas disciplīnā. Viena no panākumu atslēgām bijusi gulēšana viesnīcā pilsētas centrā, nevis savās mājās Rīgas mikrorajonā.

Tāpat kā pirms gada, arī šogad no Ventspils novada nākušajam garo distanču skrējējam (starta Nr.15) veselīgu konkurenci sola dobelnieks Jānis Girgensons (Nr.14), kura personiskais rekords ir nepilnas piecas minūtes lēnāks (2:19:05). Uzvaras pirmajos divos “Skrien Latvija” posmos un pēdējo divu gadu laikā labākais sniegums pusmaratonos (Daugavpilī 1:06:07) norāda uz spējām skriet sava personiskā rekorda līmenī.

Latvijas čempionāta medaļas tīko arī divkārtējs valsts čempions Kristaps Bērziņš no Kuldīgas, kā arī Māris Ābele (starta Nr.33). Labos laikapstākļos abi var finišēt ātrāk par 150 minūtēm jeb pirms plkst.11.00. Otro gadu pēc kārtas komentētāja kabīni iemēģinās maratonists Renārs Roze, taču viņa cerības trasē varētu attaisnot Dainis Limanāns, labojot savu personisko rekordu (2:43:37) par nepilnām 10 minūtēm.

Dāmu konkurencē cīņa par uzvaru būs krietni saistošāka nekā vīriešiem, jo mikrofonu rokās ņems 2017.gada Latvijas čempione Anita Kažemāka, kura pērn maratonu skrēja pasaules čempionātā, bet šogad vēl ir sava lielā starta gaidās.

Tikmēr galvenās pretendentes cīņā par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) zelta medaļu būs bijusī basketboliste Liene Neimane un tukumniece Karīna Helmane-Soročenkova.

Pērn septembrī Valmieras maratonā slimības dēļ izpalika cerētā abu dāmu cīņa, taču šodien Rīgas ielās risināsies gaidītais duelis. Tukumniece gadu iesāka ar diviem Latvijas čempiones tituliem (1500m un 3000m) telpās, kā arī Liepājas pusmaratonā (1:22:32) skrēja tuvu savam personiskajam rekordam. Maratona labāko sniegumu (3:03:22) Karīna Helmane-Soročenkova varētu uzlabot par 10 minūtēm. Savukārt divreiz Rīgā un pērnruden Valmierā uzvaras garšu izbaudījusī Liene Neimane pēc pavasara veselības likstām vēlēsies uzlabot savu piecus gadus seno personīgo rekordu (2:59:06).

Pēdējos divus gadus 3 stundās un 10 minūtēs maratonu Rīgā skrējusi arī Vita Devjatņikova, taču uzvara Lisabonas taku maratonā pirms divām nedēļā liecina, ka šodien skrējēja var finišēt ātrāk par trim stundām.

Seriāla “Skrien Latvija” sezonas kopvērtējuma 3.pozīcijā šobrīd atrodas Jekaterina Sokunova, kura šī gada pirmos divus pusmaratonus veikusi ātrāk par pusotru stundu, kas liecina par Līvānu skrējējas spējām pirmo maratonu noskriet ap 3 stundām un 7 minūtēm.

Starp labākajām Rīgā allaž bijušas arī Dace Banga-Hodžajeva (3:16:09) un Guna Kudrjavceva (3:19:05), taču pirms nepilniem trim gadiem Valmierā ātrāk skrējusi Marta Zumberga (3:17:41). Ātrāk par 200 minūtēm klasisko maratonu varētu veikt arī baspēdu ultra čempione Līva Medne, kura gan maratonu līdz šim vienīgo reizi skrējusi pirms pieciem gadiem (3:45:24).

Pašmāju skrējēju īpatsvars ir aptuveni puse no diviem tūkstošiem maratonistu. Savukārt 200 Latvijas maratonistes pielīdzināms kopējam Valmieras maratona dalībnieku skaitam. Savu kārtējo (7.) Rīgas maratonu skries kinorežisore Laila Pakalniņa, trasē būs arī Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka. Savu pirmo maratonu iepazīs arī Latvijas Televīzijas žurnālists Uģis Joksts, kā arī jaunais Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs, kura tēvs Trešās atmodas gados savulaik trīsreiz pieveicis 107 kilometru skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera.

Kārtējo maratonu skries alūksnietis Dins Vecāns, kurš pirms gada apskrēja 1836 kilometru garo Latvijas robežu.

Visus 27 līdzšinējos Rīgas maratonus (savulaik saukts arī par Starptautisko Rīgas maratonu jeb saīsināti SRM) kopš 1991.gada nokrējuši Arnis Vērmels no Ozolniekiem un Andulis Šmidlers no Salaspils. Pēc 25 reizēm uz pusmaratoniem pārkvalificējās Juris Bērziņš no Ozolniekiem, par vienu finišētu maratonu mazāk ir Modrim Ābramam. Visi četri pieredzes bagātie vīri uz starta līnijas plāno stāties arī valsts simtgadē.

82 gadu vecumā 42,195 kilometru distancē ar dalībnieka Nr.366 startēs Leonīds Dedovs, bet 73 gadu vecumā trasē dosies Svetlana Vasiļjeva (Nr.662), kā arī Lielbritānijas pārstāve Džīna Litla (Gina Little Nr.323). Šai trijotnei noteikti būs nepieciešami skatītāju uzmundrinājumi, iespējams, visu sešu sacensību stundu garumā.

Vienlaikus ar maratonistiem plkst.8.30 trasē dosies 7000 pusmaratonisti, kur

lielākā vērība tiks pievērsta Jeļenas Prokopčukas atgriešanās skrējienam (starta Nr.21) pēc ģimenes pieauguma septembrī. 2005. un 2006.gada uzvaras Ņujorkas maratonā komentārus neprasa, taču 12 gadu senu zaudējumu nav aizmirsusi ukrainiete Tatjana Kuzina (Nr.6520), kura šodien mēģinās konkurēt ar mūsu lepnumu - vienu no Eiropas lielākajām skriešanas zvaigznēm.

Jāpiebilst, ka Jeļena Prokopčuka nav atmetusi plānu pēc diviem gadiem startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs.

21,0975 kilometru distancē ar starta Nr.22 dosies pērnā gada ātrākā Latvijas maratoniste alūksniete Ilona Marhele, kura pirms diviem gadiem Rīgā kāpa uz goda pjedestāla trešā augstākā pakāpiena. Par vietu pašmāju trijniekā cīnīsies arī Inga Zālīte, Ginta Valtere, Laura Čakle, Dana Mačtama un Zanda Zariņa-Rešetina.

Vīriešu konkurencē ātrākie būs Jānis Višķers (Nr.25) un Dmitrijs Serjogins (Nr.8359), Salvis Gruševs un Spartatlona skrējējs Edgars Simanovičs.

84 gadu vecumā pusmaratonu skries Rolands Ajevskis, bet 75 gadu vecumā šo distanci šodien veic Zinaīda Rācenāja.

Plkst.12.30, četras stundas pēc martonistu un pusmaratonistu starta, savu skrējienu uzsāks 10 kilometru veicēji. Vēl pusotru stundu vēlāk – plkst.14 savā distancē divos viļņos dosies 6 kilometru skrējēji. Laikapstākļi būs līdzīgi pērnajiem (ap 17 grādiem), kad bija siltāks nekā skrējējiem vēlams. Taču atšķirībā no 2017.gada, kad nedēļas sākumā temperatūra bija tuvu nullei un skrējēji nebija pieraduši siltajam laikam, šogad pēdējās nedēļas bijušas gana karstas, lai izpaliktu līdzīgs pārsteigums. Tomēr jābūt uzmanīgiem, par ko brīdina arī mediķi.

Piesātinātai maratona dienai sekos līdzi arī Latvijas Televīzija un lsm.lv tiešraidēs no 11.novembra Krastmalas plkst.9.30, 11.00, 13.30 un 15.30, kad par notikumiem trasē vēstīs Reinis Ošenieks un Dagmāra Legante.