Egona Zablovska mazmeita Ilze Buša rāda vectēva pierakstus grāmatā. Tur tie veidoti, jo pierakstu klades ar tik cietiem vākiem tolaik nebija. Zablovskis bija viens no tiem cilvēkiem, kurš saturēja kopā Latvijas alpīnistu un kalnu tūristu kopienu. Arī viens no informācijas glabātājiem par Latvijas kāpēju veikumiem kalnos kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.
"Mans vectēvs ir viens no tiem, kas zīmēja kartes, un pēc tām citi devās savos maršrutos. Atskaite ir, kā gatavojās. Brauca vasarā un, sākot ar jauno gadu, kala plānu, gatavojās fiziski, ziemā gulēja teltīs un pārbaudīja morālo un fizisko izturību. Uz kalniem neņēma jebkuru," stāstīja Ilze Buša.
Zablovskis ar kalnu maģiju iepazīstināja lielu daļu Latvijas inteliģences. Alpīnisma federācija nolēmusi apkopot un nodot Valsts arhīvam materiālus par to, kā Latvijā sākusies kalnos kāpšana, kā veidojusies spēcīgā alpīnisma skola un kā Kaukāzā, Pamira kalnu grēdās, radies tik daudz virsotņu un kalnu pāreju ar Latvijas alpīnistu dotiem nosaukumiem.
"Man pašam šķiet vērtīgi atjaunot tos maršrutus, tur daudz kas ir mainījies, ledus ir izkusis, reljefs ir izmainījies, bet ar latviešu vietvārdiem ir pilns Pamirs,"
pastāstīja Latvijas Alpīnisma savienības pārstāvis Valdis Puriņš.
Egona Zablovska dokumentu, fotogrāfiju un kalnu kāpienu aprakstu kolekcija šonedēļ tika nodota Nacionālajā arhīvā. Tas būs pirmais solis, lai Latvijas alpīnisma vēsturi padarītu pieejamu visiem, kuri jūt kalnu aicinājumu. Arhīvs šogad svin 60. jubileju un gaida ikviena liecības par Latvijas alpīnistiem.
"Arhīvs būs brīvi pieejams, un ceram, ka arhīvs turpināsies ne tikai ar šiem materiāliem, kas ir divās kastēs," sacīja Latvijas Nacionālā arhīva nodaļas vadītāja Inese Kalniņa.
Ik gadu kalnos kāpj ap 5000 cilvēku no Latvijas. Ir mainījies veids, kā notiek kalnos kāpšana, vairs netiek rakstītas atskaites, tāpēc vēstures liecības ir sevišķi vērtīgas.
