Panorāma

Krievijas ultimāti Somijā atdzīvina debates par dalību NATO

Panorāma

Pēc traumas rentgenu gaida deviņas stundas

Apkopos materiālus par Latvijas alpīnisma vēsturi

Apkopos materiālus par Latvijas alpīnisma vēsturi

Latvijas Alpīnistu savienība un Latvijas Nacionālais arhīvs vienojušies par Latvijas alpīnisma vēstures kolekcijas kopīgu veidošanu. Tiks vākta, sistematizēta un publicēta informācija par alpīnisma vēsturi un sasniegumiem. Pirmais vērtīgais dāvinājums jau saņemts.

Egona Zablovska mazmeita Ilze Buša rāda vectēva pierakstus grāmatā. Tur tie veidoti, jo  pierakstu klades ar tik cietiem vākiem tolaik nebija. Zablovskis bija viens no tiem cilvēkiem, kurš saturēja kopā Latvijas alpīnistu un kalnu tūristu kopienu. Arī viens no informācijas glabātājiem par Latvijas kāpēju veikumiem kalnos kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

"Mans vectēvs ir viens no tiem, kas zīmēja kartes, un pēc tām citi devās savos maršrutos. Atskaite ir, kā gatavojās. Brauca vasarā un, sākot ar jauno gadu, kala plānu, gatavojās fiziski, ziemā gulēja teltīs un pārbaudīja morālo un fizisko izturību. Uz kalniem neņēma jebkuru," stāstīja Ilze Buša.

Zablovskis ar kalnu maģiju iepazīstināja lielu daļu Latvijas inteliģences. Alpīnisma federācija nolēmusi apkopot un nodot Valsts arhīvam materiālus par to, kā Latvijā sākusies kalnos kāpšana, kā veidojusies spēcīgā alpīnisma skola un kā Kaukāzā, Pamira kalnu grēdās, radies tik daudz virsotņu un kalnu pāreju ar Latvijas alpīnistu dotiem nosaukumiem. 

"Man pašam šķiet vērtīgi atjaunot tos maršrutus, tur daudz kas ir mainījies, ledus ir izkusis, reljefs ir izmainījies, bet ar latviešu vietvārdiem ir pilns Pamirs,"

pastāstīja Latvijas Alpīnisma savienības pārstāvis Valdis Puriņš.

Egona Zablovska dokumentu, fotogrāfiju un kalnu kāpienu aprakstu kolekcija šonedēļ tika nodota Nacionālajā arhīvā. Tas būs pirmais solis, lai Latvijas alpīnisma vēsturi padarītu pieejamu visiem, kuri jūt kalnu aicinājumu. Arhīvs šogad svin 60. jubileju un gaida ikviena liecības par Latvijas alpīnistiem.

"Arhīvs būs brīvi pieejams, un ceram, ka arhīvs turpināsies ne tikai ar šiem materiāliem, kas ir divās kastēs," sacīja Latvijas Nacionālā arhīva nodaļas vadītāja Inese Kalniņa.

Ik gadu kalnos kāpj ap 5000 cilvēku no Latvijas. Ir mainījies veids, kā notiek kalnos kāpšana, vairs netiek rakstītas atskaites, tāpēc vēstures liecības ir sevišķi vērtīgas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt