Priekšroku dod mūzikas skolai
Artis bērnībā nebija starp tiem zēniem, kuri kaislīgi aizrāvās ar sportu, apmeklējot futbolu, vieglatlētiku vai kādas citas sportiskas nodarbības. Viņa intereses saistījās ar kultūru – jaunietis mācījās mūzikas skolā, kur dziedāja korī un spēlēja tādu pūšaminstrumentu kā tenors.
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
“Esmu apmeklējis orientēšanās pulciņu, bet ilgi tur nenoturējos, jo mūzikas skola un visas pārējās lietas paņēma daudz laika, nespēju apvienot. Neizšķīros par labu sportam, to ziedoju mūzikas skolas labā,” jaunības dienu atmiņās kavējas aktieris.
Tomēr arī jaunībā izkustēšanās bija viņa dienaskārtībā – divreiz nedēļā Artis devās uz tautisko deju mēģinājumu. To, viņaprāt, var uzskatīt par ļoti izteiktu fizisku aktivitāti, jo dejošana prasa gan izturību, gan spēku.
Dziedāšana un sports ir saistītas lietas
Bērnībā aktīvi apgūtās dziedāšanas un dejošanas prasmes Artim noder joprojām – radoši izpaužoties uz skatuves. Arī par dziedošo aktieri sauktais mākslinieks teic, ka dziedāšanai noder elpošanas vingrinājumi:
“Tas abpusēji palīdz viens otram. Ja tev nebūs spēka, droši vien nevarēsi arī padziedāt, tā kā sanāk padziedāt, tas tomēr ventilē plaušas, palīdz kustēties, citādāk grūti slodzi izturēt un uztvert.”
Aktiera profesijā fiziskā sagatavotība ir būtisks aspekts, lai pārliecinoši iejustos visdažādākajās lomās: “Man darbs ir tāds, ka bez labas fiziskās kondīcijas būtu grūti strādāt un darboties uz skatuves, jo tas prasa spēku un sagatavotību. Tā ir neatņemama profesijas sastāvdaļa – būt fiziski aktīvam.”
Ķer mirkli sezonālās aktivitātēs
“Jāatzīst godīgi, neesmu pārāk tendēts uz sportiskām aktivitātēm, bet vairāk lieku uzsvaru uz sezonālām nodarbēm,” par saviem izkustēšanās paradumiem stāsta Artis. Ziemās, kad zemi klāj gana bieza sniega kārta, viņš slēpo. Vasarā, kad laikapstākļi lutina, peldas, kad izdodas saņemties – brauc ar velosipēdu. Turklāt to viņš dara kopā ar ģimeni. Tagad vecākie bērni jau paaugušies, bet jaunākais joprojām labprāt pievienojas vecākiem izbraucienos pa vietējo apkārtni.
Ar skriešanu aktieris nav aizrāvies, bet var lepoties ar reiz pievarētu tautas skrējiena distanci maratona sacensību laikā: “Esmu Rīgas maratonā piecus kilometrus skrējis, kas manam vecumam un sagatavotībai ir diezgan, kā teikt, normāls rezultāts, bet ikdienā es netrenējos, nepraktizēju skriešanu.” Atrodoties galvaspilsētas centrā, Artis, cik iespējams, pārvietojas ar kājām, nevis brauc ar auto.
Kaislīgs sēņotājs
Kad klāt rudens, Artis dodas uz mežu sēņot. Meklējot sūnās paslēpušās meža veltes, nemanot nākas nostaigāt lielus attālumus. Tas, cik bieži izdodas izbrīvēt laiku šādai aktivitātei, atkarīgs no darāmo darbu apjoma. “Arī tad, kad nav laika, es pamanos vismaz kādu reizi atrast iespēju aizbraukt kaut kur pameklēt kādu meža velti,” teic Artis, atzīstot, ka sēņot gribētu krietni biežāk, ja vien būtu iespēja.
Pat zinot labākās sēņu vietas, tas vēl nenozīmē, ka izdosies pielasīt pilnu groziņu ar gardumiem. “Tagad jau ar tām vietām ir tā, ka daudzās vietās, ko es zināju, es aizbraucu, un tur jau ir tikai vairs izcirtums,” ar skumjo pieredzi dalās Artis.
Aktierim garšo principā visas ēdamās sēnes, bet priekšroku viņš dod baravikām.
“Lai kur es brauktu, vienmēr pievēršu uzmanību tam, lai tajā vietā būtu baravikas, bekas, apšubekas. Gailenēm arī nav ne vainas, ja tām tiek virsū, bet es esmu specializējies vairāk uz baravikām un bekām,” teic Artis Robežnieks.
Pēc tam no sēnēm top mērce: “Nav nekā labāka, protams, par svaigu sēņu mērcīti.” Sēnes arī marinē, lai ir, ko ziemā likt uz kārā zoba, arī saldē, kam īpaši piemērotas baravikas. Sēnes, kuras nav pašas svaigākās, žāvē un maļ pulverī. “Ir arī tādi, protams, zvejnieki un sēņotāji, kam patīk tikai process, bet, kas ar to notiek pēc tam, vairs neinteresē. Man tik traki nav. Man patīk novest līdz galaproduktam,” saka Artis.
Dodoties sēņu medībās, var baudīt dabas radītās skaņas: “Mežs pats par sevi ir mūzika. Var klausīties visu, kas šalc, kas kustas, brakšķ kaut kur, paša soļi, smaržas un pats meklēšanas process...” Viņš uzskata, ka melodiskais pavadījums vairāk nepieciešams monotoniem treniņiem, lai turētos ritmā un intensīvs treniņš būtu interesantāks.
Apņemšanās sportot vainagojas ar inventāra iegādi
Aktieris vairākkārt nonācis situācijās, kad apņemšanās sportot cieš neveiksmi, taču tas devis arī kādu labumu – iegādāts velosipēds, slēpes. “Kad esi pats to ieguvis, tas jau ir solis tuvāk tam, ka tas ir jādara, un tad pa reizei vairāk izdara. Tā ka nevar teikt, ka apņemšanās ne ar ko nevainagojas,” atzīst Artis.
“Jākustas jebkurā gadījumā, lai neierūsētu. Ja esi pie pilnas veselības un saprāta, lai dzīvotu, kustēties ir patīkami, nevis, ka pacel roku vai kāju un vairs nevari, nav spēka,” teic Artis. Fiziska varēšana nodrošina to, ka cilvēks nav pārāk ierobežots savās spējās izpausties.
“Jo tu vairāk kusties un vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt,” sarunas noslēgumā atgādina aktieris.
