Otro reizi Narvas pievārtē notiekošajā “Sillamäe Ultra 2019” startēja vairāki desmiti dalībnieki, un viņu vidū bija skrējēji ne tikai no Igaunijas, bet arī no Čehijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas un, protams, arī Latvijas. Vietējā pašvaldība speciāli šīm sacensībām asfaltēja ceļa posmu, lai saīsinātu apli līdz precīzi diviem kilometriem. Starptautiskās ultramaratonu asociācijas (IAU) Bronzas markas sacensībās gaisa temperatūra bija +6..+8 grādu robežās un skrējēji diennakts laikā tika lutināti gan ar lietu un krusu, gan ar piejūras vēju.
Tieši pusdienas laikā doto startu izcēla igaunis Margus Luhtoja, kurš pirms pusotra gada 12 stundu sacensībās bija uzvarējis ar 139,2 kilometriem un šoreiz startēja ar pirmo numuru. Ar dažu minūšu starpību viņam ar Nr.11 sekoja Latvijas rekordists Jānis Actiņš, kurš 2013. gadā diennaktī veica 243,991 kilometrus.
Abi līderi ātri iekrāja lielu pārsvaru pār pārējiem dalībniekiem, ātrākos apļus veicot tempā 4:30 min/km. Igaunis vadībā bija pēc pirmajiem diviem maratoniem, kurus pieveica septiņās stundās (07:02:20), taču augsto tempu neizturēja pat trešdaļu diennakts. Drīz pēc tumsas iestāšanās sākotnējā līdera temps kritās un viņš bija spiests palaist garām pieredzējušo Jāni Actiņu, kurš jutās apmierināts ar vēsajiem laikapstākļiem un priecājās, ka izvēlējies atbilstošu drēbju daudzumu pēc visai dzestrā rīta ar +2 grādiem. Lietū un vējā palīdzēja arī atbalsta komandas sarūpētais buljons un dzērveņu ķīselis.
Pirmajās 12 stundās Jānis Actiņš noskrēja 66 apļus jeb 132 kilometrus, bet 200 kilometru atzīmi izdevās pieveikt ātrāk par 20 stundām (19:59:44), kur rītausmā izšķirošos brīžos palīdzēja karsts citronūdens ar medu, kas tika lietots pamīšus ar buljonu.
Diennakts skrējiena noslēdzošajās četrās stundās rekordists pietuvojās savam labākajam sniegumam, 24 stundās pieveicot 237,142 kilometrus un ierindojoties Latvijas visu laiku labāko rezultātu topa augšgalā. No Latvijas skrējējiem tik daudz diennaktī neviens nebija skrējis kopš 2015. gada, kad pats Jānis Actiņš pieveica 238,101 kilometrus Pasaules čempionātā Turīnā. 24 stundās vairāk par Jāni Actiņu spējis noskriet tikai leģendārais Viktors Suborins, taču viņa 258,845 kilometri pieveikti stadionā, nevis uz asfalta seguma.
Sākotnējam līderim atkrītot uz otro desmitu (134 km un 11.vieta), otro vietu izcīnīja igaunis Hannes Veide (182,09 km), kurš salīdzinoši nesen izbaudīja uzvaras garšu “Heavy Metal Ultra” un bija šī skrējiena organizatoru konsultants. Trešo un ceturto pozīciju sadalīja igauņu dāmas Marjaliisa Umba (178,823 km) un Ulvi Londa (175,484 km).
“Jā, kājas vietā, domāju, ka rīt pat pastaigāt varēšu,” pēc finiša atbildēja Jānis Actiņš, vaicāts par realizētajiem mērķiem, kad otrā vieta apsteigta par 55 kilometriem: “Kā jau teicu, plānu “C” sasniedzu.”
Ar 128 kilometriem 14. vietā ierindojās dauvgavpilietis Aivis Vaļulis, kurš 24 stundu sacensībās bija debitants, bet savā karjerā piecas reizes startējis 12 stundu pārbaudījumā, labāko sniegumu demonstrējot pērn ar 102,08 kilometriem.
Oktobra beigās Francijā risināsies pasaules čempionāts (PČ) diennakts skrējienā, kurā Jānis Actiņš nestartēs, jo pirms Igaunijas diennakts skrējiena nebija pārliecināts, ka pievarēs 235 kilometrus, jo trīs vīru “komandai virs 700 kilometriem jāsavāc”. “Sillamäe Ultra” uzvarētājs domā, ka izlases līderis Ainārs Kumpiņš varētu PČ noskriet vairāk par 250 kilometriem.
Šonedēļ Ainārs Kumpiņš startēs Latvijas čempionātā (LČ) taku skrējienā, kas sestdien, 28. septembrī, risināsies Siguldas kalnu maratona (SKM) 70 kilometru garajā distancē. Zviedrijā dzīvojošais latvietis šogad startējis visos garākajos pašmāju čempionātos, tostarp 100 kilometros, kur pārliecinoši uzvarēja Rīga-Valmiera ietvaros, kā arī Rīgas un Valmieras maratonos, kur bija starp tempa turētājiem. Vasaras sākumā Ainārs Kumpiņš bija Latvijas izlases labāko trijniekā PČ taku skrējienā Portugālē, kas viņu sestdien gaidāmajā SKM ierindo starp galvenajiem favorītiem cīņā par LČ medaļām.
Konkurenci sastādīs pagājušā gada Rīga-Valmiera čempions un skriešanas draugs Konstantīns Biktimirovs, kā arī taku skriešanas izlases pārstāvji Artūrs Vadzis no Drustiem, kurš ir aizpērnais SKM čempions, un Oskars Cimermanis no Smiltenes. Spriedzes pilnā cīņā pērn bronzas medaļu izcīnījušais Matīss Haritonovs šogad uz starta līnijas stāsies pēc uzvaras Cēsu “Eco Trail”, kas dos pārliecību cīņai par vēl augstākām pozīcijām. Augsto otro vietu Cēsu takās izcīnīja Alvis Danovskis, kurš debijas reizē sparīgi iesāka arī 107 kilometru Rīga-Valmiera, kas dos papildu motivāciju arī Siguldā.
Trasē būs arī šīsvasaras Ledvilas 100 jūdžu varonis Jānis Šnepste, kā arī nesenā Monblāna “UTMB” finišētāji vārda brāļi Edgars Bremze no Tīnūžiem un Edgars Kokorevičs no Valmieras. 70 kilometru četru apļu distancē dosies arī divkārtējais taku un purvu skrējiena “Maltuve” uzvarētājs Gatis Pūcītis no Mārupes, kā arī daudzkārtējie finišētāji cēsinieki Vitālijs Jakovļevs un Aigars Kalējs. Ne visi cīnīsies par medaļām, taču savā vecumgrupā allaž spēcīgs ir pierezējušais Ivars Sedlenieks un ceļu citiem negriezīs arī 24 stundu uzvarētāja brālis rogaininga speciālists Aigars Actiņš, kura pāriniece Ilze Lapiņa arī atradīsies Siguldas takās.
Sieviešu konkurencē galvenais jautājums būs par to, vai Irita Puķīte kļūs par pirmo trīskārtējo čempioni?! Tikmēr uz otro titulu pretendē nesenā Krimulda Stirnubuka uzvarētāja Viviana Veronika Kirilova, kura triumfēja 2016. gadā. Savukārt uz pirmo uzvaru lūkojas Daina Jurķe, kura uzvarēja Alūksnes dubļainajā Stirnubukā. Visas nosauktās dāmas ir startējušas Latvijas komandas PČ taku skrējienos. Par trijnieku cīnīsies vēl trīs nacionālās izlases pārstāves – Inga Kāpiņa, Līga Līce un Alma Vītola, kura uzvarējusi Brazīlijas džungļu maratonā un guvusi pieredzi neskaitāmos Pasaules mēroga taku skrējienos. Piebilstams, ka Almas tētis 70 kilometru distancē startēs senioru ieskaitē. Pērn Kuršu kāpā lielisku sniegumu demontrējusī jaunā zinātniece Indra Muižniece darīs visu, lai atstātu aiz sevis kādu no taku skriešanas izlases sievietēm.
Vairāki simti dalībnieki mēros spēkiem arī 35 kilometru divu apļu pusmaratonā un 15 kilometru tautas skrējienā. Tradicionāli pie skriešanas apaviem tiks tie divi ātrākie, kas pirmie uzskries starta kalnā – 250 metrus garajā un 80 metrus augstajā Ziediņā. Šīs sprinta sacensības vēlreiz apliecinās, ka SKM ir nevis skrējiens kalnos, bet gan sacensības Gaujas senlejā jeb kanjonā.
Skriešana kalnos šonedēļ būs Sigitai Vācei un Īrijā dzīvojošam Vilnim Pleitem, kuri piektdien, 27. septembrī, asfalta apavos startēs Grieķijas vēsturiskajā Spartatlonā. 246 kilometru distanci 2016. gadā Vilnis Pleite pieveica 30 stundās (30:24:15), savukārt Sigita Vāce šajā distancē pabija pirms pieciem gadiem kā atbalsta komandas pārstāve, kad palīdzēja Latvijas komandai atgriezties Spartatlona apritē pēc 17 gadu pārtraukuma.
Kamēr Latvijā sākusies apkures sezona, abiem ultragaro distanču skrējējiem būs dotas 36 stundas, lai no Atēnām sasniegtu Spartu, gaisa temperatūrai saulē sasniedzot pat 32 grādus. Vilnim Pleitem šis būs otrais 200 kilometru skrējiens šogad, bet Sigitai Vācei tas būs karjerā otrais skrējiens virs 200 kilometriem.
Spartatlons radās 1983. gadā pēc tam, kad gadu iepriekš britu karaliskās armijas Gaisa spēku trīs virsnieki un skrējēji (ar vienādiem vārdiem Džons) pārliecinājās, ka leģendu par Feidipīdu var īstenot. Viņi pusotrā diennaktī noskrēja 246 kilometrus no Atēnām līdz Spartai līdzīgi, kā to bija darījis profesionāls ziņnesis karavīrs-skrējējs, kurš 490. gadā pirms mūsu ēras bija devies no Atēnu pilsētvalsts pie Sparta karaļa Leonīda, lai lūgtu pēc palīdzības cīņā ar uzbrūkošiem persiešiem. Tā kā tuvojās pilnmēness un bija gaidāmi reliģiski rituāli, spartieši palīdzību atteica un atēniešiem nācām doties vieniem uz Maratonas līdzenumu, lai kauja nenotiktu Atēnās. Tur izcīnīta uzvara pret pārspēku un ziņnesis atkal devās uzdevumā paziņot par prieka vēsti un brīdināt par iespējamiem uzbrukumiem no jūras. Trijās stundās sasniedzis Atēnas, Feidipīds mira no pārslodzes. Tad arī palīgā ieradās spartieši un ienaidnieks tika sakauts pilnībā.
Šogad 37. Spartatlonā trasē no Akropoles Atēnās dosies 400 sportisti, kuri izpildījuši kvalifikācijas normatīvus un bijuši veiksmīgi dalībnieku loterijā, lai dotos pārbaudījumā, kur garajā distancē organisms pakļauts ilgstošai vienveidīgai slodzei, un vienas no lielākajām rūpēm sagādā 75 kontrolpunkti, kuros jāierodas noteiktā laikā. Lai arī kvalifikācijas normas ir augušas un dalībnieku sastāvs katru gadu kļūst spēcīgāks, karstumā izstājas puse, un no finišētājiem lielākā daļa spēku izsīkumā karaļa Leonīda statuju Spartā sasniedz sacensību pēdējās divās stundās.
