Raimonda Garenčika ceļs uz “Ironman” titulu “60+” sākās pirms diviem gadiem, kad centīgais vīrs kļuva par savu treniņu upuri un veselības likstu dēļ nokļuva slimnīcas kardioloģijas nodaļā. Rīgas triatlona laikā nācās atcerēties skarbo jociņu: “Trenēsies par maz, netiksi līdz finišam; trenēsies par daudz, netiksi līdz startam!” 2015.gadā starts Stokholmā tika atlikts, taču pērn jūlijā Raimonds Garenčiks startēja Poznaņas pilnajā triatlona distancē, kur labākos noskaidroja Eiropas Triatlona savienība (ETU). Tehniskajā sporta veidā latvieti piemeklēja ķibeles ar velosipēdu, jo pēc nobrauktiem 45 kilometriem riepa izlaida gaisu un, 45 minūtes gaidījis palīdzību, Carnikavas pārstāvis izstājās no sacensībām, neuzsācis maratona skrējienu 28 grādu karstumā.
2017.gadā Raimonds Garenčiks devās “atriebties” Poznaņas trasei, taču, izrādījās, ka nebija nepieciešamības, jo vairāk nekā tūkstotim dalībnieku sacensību rīkotāju tehniskā palīdzība uz šosejas tikusi nodrošināta dažu minūšu laikā, pēc sacensībām lsm.lv pastāstīja Latvijas triatlonists.
“Paskaties savā pasē!” pirms starta Raimonds Garenčiks atcerējies sava trenera Sandra Šikas teikto un garo distanci sāka mierīgi un brīvi. Bez lieka sasprindzinājuma vienā stundā un nepilnās četrās minūtēs (01:03:51) nopeldēti 3,8 kilometri, kas bija nedaudz lēnāk kā nedaudz jaunākās vecumgrupās startējušajiem Mārim Liepam (00:58:38) no Kalngales un Mārtiņam Marnauzam (01:03:38) no Rīgas.
Rūpēs par veselību Raimonds Garenčiks velosegmentā ievēroja sirdsdarbības pulsa plānu un brauca tā, lai pulsu turētu robežās līdz 130 sitieniem minūtē. Tas palīdzējis 180 kilometrus nobraukt vienmērīgi ar vidējo ātrumu virs 32 kilometriem stundā (05:35:52). Velosegments bija sadalīts divos apļos, kuros 45 kilometri bija stiprā pretvējā, ko palīdzēja pārvarēt treniņi mājās “nepiemērotos” laikapstākļos, tai skaitā stiprā vējā. Vienā brīdī trasē parādījušies aptuveni tūkstotis dalībnieki no vidējās distances, kas uz šosejas papildinājuši aptuveni 280 garās distances triatlonistus.
Māris Liepa (05:13:47) un Mārtiņš Marnauza (5:16:17) veloposmu veica ātrāk, taču pretvējā vairāk noguruši, kas ietekmēja noslēdzošo skriešanas posmu. Maratona 42,195 kilometrus Raimonds Garenčiks daļēji noskrēji, daļēji mērķtiecīgi nostaigāja, jo turpināja ievērot pulsa plānu – ne vairāk par 135 sirdsritma sitieniem minūtē. Skriešanas posmu samērā siltajos +20 grādos Carnikavas novada pārstāvis veica nepilnās piecās stundās (04:50:21), kopējo pilno triatlona distanci veicot (11:42:31) - par stundu ilgāk nekā pirms trim gadiem citās Polijas triatlona sacensībās (10:48:38), kad bija 59 gadus vecs.
No 280 startējušajiem garās distances dalībniekiem līdz finišam tika 214 triatlonisti. Māris Liepa bija gatavojies skriet ātrāk, 42,195 kilometrus pieveica četrās stundās (04:05:56), taču ar to pietika, lai rezultātu tabulā ierindotos augstajā 23.vietā (10:25:57). Trīs vietas zemāk finišēja Mārtiņš Marnauza (10:30:35), kurš skriešanas segmentā bija nedaudz sekmīgāks (4:01:46).
Raimonds Garenčiks finišēja 97.vietā, izcīnot pārliecinošu uzvaru vecumgrupā virs 60 gadiem. Carnikavas novada izpilddirektora tuvākais konkurents šajā vecumgrupā finišu sasniedza vien 15 stundas pēc lielgabala zalves, ar kuru ezera krastā tika dots starts. Zināms, ka pasaulē vecāko “Ironman” finišētāju gadu skaits sniedzas virs 80 gadiem. Garenčiks nedomā apstāties un turpinās trenēties sešas dienas nedēļā un startēt tautas sporta sacensībās.
Kamēr Raimonds Garenčiks pārspēja pats savu rekordu – vecākais “Ironman” Latvijā, tikmēr cits triatlonists Oskars Cimermanis aizvadītajā nedēļas nogalē Šveicē kļuva par pirmo latvieti, kas finišējis ekstrēmajā “Swissman”.
Pirms divām nedēļām smiltenietis Latvijas izlases sastāvā Itālijā startēja pasaules čempionātā kalnu taku skriešanā un palīdzēja savai komandai izcīnīt 11.vietu.
Šveices ekstrēmais triatlons “Swissman” notika piekto reizi, un šoreiz laika apstākļi lutināja dalībniekus, tādēļ nebija nepieciešamības atcelt peldēšanas segmentu, kā tas notika pirms gada.
No 1000 pieteikumiem sacensībām ar 5500 augtstummetriem organizatori izlozēja 250 laimīgos dalībniekus šī gada sacensībām. Puse no visām vietām atvēlētas Šveices sportistiem, otra puse triatlonistiem no 33 valstīm. Trešajā reizē ar izlozi paveicās smiltenietim Oskaram Cimermanim, kuru skriešanas trasē pavadīja brālis Edgars.
Starts sacensībām tika dots piecos no rīta ezerā netālu no Itālijas pierobežas un triatlonisti peldēja 3,8 kilometrus no Brissago uz Askonu, no kurienes ar šosejas velosipēdiem devās pāri trim Alpu kalnu pārejām, no kurām augstākā Furkapass sasniedza 2436 metrus virs jūras līmeņa. Ja starts bija 196 metrus virs jūras līmeņa, tad 180 kilometru veloposma noslēgums bija jau 567 metru augstumā. Tālāk sekoja maratona 42,195 kilometru skrējiens ar finišu 2061 metrus augstajā "Kleine Scheidegg" virsotnē netālu no populārā Eigera (3970m).
Oskars Cimermanis peldēšanas posmu veica nepilnā pusotrā stundā (01:25:05) un pirmo tranzītzonu sasniedza pirms pusseptiņiem no rīta. Velosegmentu smiltenietis nobrauca ātrāk par astoņām stundām un plkst.14.16.09 sasniedza otro tranzītzonu, no kuras uzsāka kalnu taku skriešanu. Visu distanci triatlonists paveica ātrāk par 15 stundām (14:55:10), finišu sasniedzot pirms astoņiem vakarā un nosacīti izcīnot 38.vietu starp 208 sportistiem, kuri sasniedza finišu. Ieņemtā vieta rezultātu tabulā ir nosacīta tamdēļ, ka iegūtais “Swissman” tituls ir nozīmīgāks par konkurentu pārspēšanu.
Līdzīgu triatlonu Norvēģijā "Norseman" pieveikuši arī Gints Ērmanis, Ilmārs Kelmers un Jevgēņijs Birins, kurš šogad (22.aprīlī) pilno triatlona distanci veica ASV Teksasas štatā (10:37:13).
Pirms dažām nedēļām sevi pārspēja arī Helēna Kvēpa, kļūstot par trešo Latvijas sievieti, kurai pa spēkam bijusi “Ironman” distance.
Anglijā dzīvojošo latvieti līdz triatlonam aizveda studijas universitātē, jo mācību prakses priekšnieks bija aizrāvies ar šo sporta veidu. Smēķējošā studente universitātes laikā atmeta smēķēšanu un pēc studijām sāka strādāt veloveikalā. Helēnas vienīgais sports bija braukšana ar velo uz darbu, kur daudz strādājusi ar triatlonistiem, līdz nonākusi pie domas izmēģināt šo sporta veidu pašai un sākusi skriet un mācīties peldēt. Latviete 2013.gadā pievienojusies Anglijas klubam “Hampstead Triathlon Club” un tā aizrāvusies, ka pat izmācījusies par triatlona treneri, sportiste stāsta lsm.lv
Pēc dažām sacensībām sprinta un olimpiskajā distancē Helēna Kvēpa 2014.gadā pieteicās savam pirmajam startam “Ironman Half”, taču cieta satiksmes negadījumā un pazaudēja zobu, kā arī lauza kāju. 2015.gada debija triatlona vidējā distancē bija apdraudēta, taču piecus mēnešus pēc kruķu nolikšanas spītīgā latviete stāvēja uz “Ironman 70.3 Staffordshire” starta līnijas un finišu sasniedza pēc aptuveni sešām stundām un 20 minūtēm, neskatoties uz garāko treniņu piecu kilometru garumā.
Sekoja vēl trīs triatlona “pusītes”, no kurām ātrākajā “Wild Boar” (5:21) kāpts uz pjedestāla trešā pakāpiena, savu pirmrezultātu pārspējot par stundu. Piektais “Ironman Half” latvietei būs rudenī “Chattanooga Tennessee”, kur tiks noskaidroti pasaules čempioni šajā distancē.
Starts Kanāriju salu “Ironman Lanzarote” 20.maijā nebija nejaušība, jo viens no latvietes triatlona kluba treneriem šajās sacensībās startējis piecas reizes, allaž aizrautīgi stāstījis par piedzīvoto un izteicies tikai pozitīvi par aizvadītajām sacensībām.
“Īsos triatlonos viss beidzas tik ātri, ka esmu knapi iesildījusies. Arī visi sprinteri iet man garām, un tā vien šķiet, ka es esmu gliemezis,” garās distances izvēli skaidro Helēna Kvēpa, jo sapratusi, ka tās viņai ir vairāk piemērotas.
32 gadus vecā latviete 3,9 kilometrus nopeldēja 83 minūtēs (01:23:32), sarunā ar lsm.lv pieminot stiprās okeāna straumes. 180 kilometru velo posmā Helēnai sāka sāpēt celis, kaut nekad iepriekš nebija saskārusies ar tādām problēmām. “Lansarote ir vulkāniska sala Atlantijas okeānā, un tajā ir daudz kalnu. Kopumā uzripoju nedaudz virs 2500 metriem virs jūras līmeņa,” stāsta Kvēpa, kurai bija nepieciešamas nepilnas astoņas stundas (07:54:11) veloposma veikšanai.
“Skrējiens bija garš un nogurdinošs. Nekad agrāk nebiju skrējusi maratonu, un dienas vidū bija virs 30 grādiem karsts,” triatlona noslēgumu atceras sportiste. “Nekādas ēnas.”
42,195 kilometrus Anglijā dzīvojošā latviete noskrēja ātrāk par piecām stundām (04:42:14), visā “Ironman” distancē pavadot 14 stundas 25 minūtes un 52 sekundes, kļūstot par trešo Latvijas pārstāvi, kas pieveic “Ironman”. Līdz šim to bija izdarījušas Natālija Andrejeva (13:45:47, 2014.g. Vācija) un Monika Lemese (14:33:41, 2010.g. Vācija).
“Garās treniņu stundas atmaksājas, un man ir neizsakāms prieks, ka es varu iedvesmot citus cilvēkus un pierādīt, ka nav jabūt kaut kādam supercilvēkam un olimpiskajam atlētam, lai sasniegtu to, kas liekas tik neiespējams. Kā nekā “Ironman” sauklis ir “Nothing is impossible!” (Nekas nav neiespējams - angl.), pacilājoši stāsta trenere Helēna Kvēpa, kuras gaitām var sekot līdzi arī Instagram kontā @ptbyhk.
“Es zināju, ka man ir daudz draugu, kas atbalsta. Māsa un puisis atlidoja man līdzi. Māsa pat atveda Latvijas karogu, ar kuru pārskrēju pāri finiša līnijai. Tā bija gara un nogurdinoša diena, bet es gribu atkal piedalīties “Ironman”. Tagad tikai jāizdomā, kurš būs nākošais.”
Jāpiebilst, ka sestdien, 1.jūlijā tradīcijām bagātais Vaidavas triatlons svinēs 30 gadu jubileju, noskaidrojot Latvijas čempionus vidējā triatlona distancē, kas vairāk pazīstama kā “Ironman Half” un “Ironman 70.3”. Šādas sacensības ar nepilnu divu kilometru peldējumu, 90 kilometru velobraucienu un 21,1 kilometru pusmaratonu Latvijā notiks pirmo reizi.
Latvijā šis ir sengaidīts notikums, jo kaimiņvalstīs šāda garuma triatlona sacensības nav neikdienišķas. Igaunijā sacensības notiek pat zem “Ironman” zīmola, kā arī vairāk nekā 10 gadus notiek sacensības garajā distancē. Pēdējos divos gados Lietuvā notikušās pat ultratriatlona sacensības. Triatlona sabiedrībā par šāda veida sacensībām ticis runāts vairākus gadus, kas liecina par nepieciešamību pēc pašiem savām sacensībām vidējā distancē.
Tikmēr Latvijas sportisti pieraduši startēt ārpus savas valsts un arī šogad nav spējuši nociesties līdz gaidāmajam startam Vaidavā. 2017.gada sezonas pirmajā pusē fiksēti aptuveni 40 rezultāti: Romāns Melderis (04:19:50), Roberts Lukša (04:24:04), Igors Gucanovičs (04:33:50), Māris Babris (04:36:44), Raimonds Vasiļjevs (04:40:19 vecumā virs 50 gadiem!), Sergejs Kudrjavcevs (04:42:14 un 05:04:17), Aigars Kalējs (04:42:28), Gints Ērmanis (04:51:10), Eduards Ginters (04:53:09 un 04:56:10), Ivars Kassalis (05:04:13), Aleksejs Belokopitovs (05:05:20), Pāvels Lehkoduhs (05:07:15), Juris Jansons (05:14:38), Juris Perunovs (05:15:37), Roberts Eglītis (05:16:47), Ritvars Traidass (05:20:14), Pāvels Mazurs (05:24:28 un 05:31:29), Konstantins Ozerovs (05:25:33), Andrejs Antonovs (05:25:53), Gatis Fromanis (05:26:20), Mārtiņš Ķeņģis (05:29:38), Kārlis Sālījums (05:33:08), Gatis Pūcītis (05:36:03), Antons Krēsliņš (05:37:46), Reinis Balmaks (05:40:42), Artjoms Romanovs (05:41:18), Egils Boitmanis (05:52:40), Vjačeslavs Kocetkovs (05:59:56), Māris Rudens (6:11:43), Dmitrijs Semedjajevs (06:29:40), Anatolijs Spektors (06:10:30), Mihails Silovs (06:18:01), Aleksejs Pašins (6:21:43), Andrejs Zenkevičs (06:35:56), Arnis Pūciņš (6:47:54), Guntars Logins (06:52:46), Guntis Buks (7:14:01).
Kamēr Vaidavas triatlona starta sarakstā vēl nav parādījušās pirmās sievietes no Latvijas, pjedestālu varētu nosegt ar trim daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras 2017.gadā startējušas ārpus valsts robežām. Aprīļa sākumā Olga Lukša (5:03:12) devās uz Ķīnu un par 13 minūtēm laboja līdzšinējo Antras Rogas Latvijas rekordu, vienlaikus uzlabojot savu labāko sniegumu par 17 minūtēm. Ar veiksmīgiem startiem šogad atzīmējušās arī Ieva Scoggin (05:42:21) un Līga Berķe (06:22:03).
Tas nozīmē, ka Latvijas triatlonisti šajā sezonā paspējuši atzīmēties sava iecienīta sporta veida statistikas vēsturē visdažādākajos veidos, sākot no senioru rekordiem un pirmajiem rezultātiem Šveices Alpos, līdz uzlabotam valsts rekordam vidējā disciplīnā un vienīgajam dāmu “Ironman” finišam pēdējo četru sezonu laikā.
