”Tāšu meistars ir tāpat kā jebkurš cits amats. Vienkārši Latvijā to visi ir piemirsuši, laikam tāpēc, ka tas darbs nav pārāk tīrs, bet ir putekļains, lēni jāstrādā. Agrāk jau katrā mājā saimnieki no tāsīm gatavoja priekšmetus," atklāj Jurijs.
Jurijs zināšanas par tāšu apstrādi, to izmantošanu guvis lielākoties no vēsturiskajiem materiāliem, jo cilvēkus, kuri varētu sniegt padomus šajā darbā, viņam nav izdevies atrast.
“Ir tāda reģeneratīvā arheoloģija, inženierija, kad ir gatavs paraugs, kas kādreiz ticis izgatavots, bet ir pazudušas tehnoloģijas. Uz tā, kā to varēja darīt, atjauno pašu procesu," norāda Jurijs.
Jurijs atzīst, ka daudzie tūristi, kas iegriežas viņa mājās, uztraucas, vai plēšot tāsis, bērziem netiekot nodarīts posts un koki neiznīkstot. Meistars mierina – daba no viņa aroda necieš.
“Tāss sagatavošana notiek ap Jāņu dienu un atkarībā no gada -- divas nedēļas pirms Jāņu dienas vai divas nedēļas pēc Jāņu dienas. Pārējā laikā kvalitatīvu tāsi dabūt nevar. Bērzus mēs nepostām nekādā veidā, jo malka ir jāsagatavo tā vai tā. Vienkārši daļa malkas sagatavošanas tiek pārcelta tuvāk Jāņu dienai. Bet ir arī iespējams noņemt bērzam tāsi tā, lai bērzs paliktu dzīvs," atklāj meistars.
Zilupes piepilsētā iegādātā un 20 gadu laikā krietnas izmaiņas piedzīvojusī lauku māja pēc Jurija aiziešanas no Robežsardzes izdienas pensijā pamazām kļuvusi par tūristu iecienītu apmeklējuma vietu, jo te var ne tikai iepazīt tāšu meistara darbu, iemēģināt pašam roku tāšu apstrādē, bet arī iepazīt latgaliešu kalēja darbu, ieraudzīt alumīnija kausēšanas procesu.
“Man galvenais, lai cilvēki iemācās, lai uzzina, kā to var darīt, ka to var darīt jebkurš, lai paš,i mājās aizbraucot, varētu izgatavot, bet ko gatavot -- to jau atbraucot var paskatīties: gan cibas trauciņus, gan taurītes, var rokturus gatavot," viņš norāda.
Zilupes novada Tūrisma centra vadītāja Ilga Ivanova atzīst, ka “Latviskā mantojuma” zīme kalpo arī kā mārketinga zīme, kas norāda apmeklētājam, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu. Zilupes novadam -- novadam, kur dzīvo pārsvarā krievvalodīgie cilvēki, tas ir augsts novērtējums, kas veicinās novada atpazīstamību tūrisma vidē, stāsta Ivanova:
“Mūsu novads ir tā kā stīga. Tepat pie mūsu novada robežas sākas marķēts velomaršruts, kas ved caur Pasieni līdz Austras kokam. Te ir izvietoti galvenie stratēģiski svarīgākie tūrisma objekti, piemēram, tādi kā Zilupes zirgaudzētava, kas ir izvietojusies Zilupes senlejā, Pasienes baznīca, tāpat mūsu visi amatnieki, Zilupes pilsēta pati pa sevi. Cilvēki novērtē kvalitatīvas unikālas lietas, un ar katru gadu šī ciemiņu plūsma mūsu novadā tikai pieaug."
Kultūras zīmi "Latviskais mantojums", ko jau četrus gadus saņem Latvijas tūrisma uzņēmēji, gan vietējiem, gan arī ārzemju tūristiem ļauj atpazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājus ir gatavi cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā šo zīmi Latvijā saņēmušas jau 88 saimniecības. Šogad Latviskā mantojuma zīmi saņēma 16 lauku tūrisma uzņēmēji. Seši no tiem savu uzņēmējdarbību attīsta Latgalē.
