Šogad tas tiek rīkots Cēsīs, Rīgā un Ventspilī. Cēsīs somugru tautu festivāla diena nosaukta par Vendu dienu un veltīta vendu tautas izziņai, kas, iespējams, bijuši pirmie Cēsu pilsētas senie iedzīvotāji.
Par vēstures liecībām daudz stāsta arheoloģiskajos izrakumos gūtās zināšanas. Arī Cēsīs pils parka teritorijā arheoloģisko izrakumu rezultātā atklātas daudz un dažādas vēstures paliekas, ar kuru palīdzību labāk izprotam to, kā kādreiz dzīvojuši cilvēki. Vendu diena Cēsīs sākās tieši Riekstu kalnā – vietā, kur bijusi vendu apmetne.
Tur gadu gaitā piecas reizes veikti arheoloģiskie izrakumi, katru reizi atklājot ko jaunu par šo somugru tautu.
"Arheoloģiski izrakumi dod mums ziņas par seno vendu dzīves veidu, viņu materiālo kultūru, par viņu būvēm, par viņu aizsardzības būvēm, par viņu kontaktiem tirdznieciskajiem un tā tālāk. To visu dos arheoloģiskie izrakumi," paskaidro arheoloģe Zigrīda Apala.
Vendi 11. gadsimtā Latvijā apmetušies pie Ventas upes, bet no šīs teritorijas vendi padzīti. Vendi dzīvojuši arī pie Rīgas, līdz tie pārcēlušies uz Cēsīm un apmetušies Riekstu kalnā. Vendu vārds pirmo reizi minēts 1206. gadā Livonijas Indriķa hronikā.
"Arī pats senais Cēsu vārds - "Venden" - ir cēlies no vendiem, un mēs izdomājām šo dienu veltīt vendu tēmai, tieši tāpēc ir Vendu diena," stāsta Cēsu vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere.
Vendu dienā tika aizvadīta arī konferences sadaļa, kurā piedalījās lektori no Latvijas, Ungārijas un Igaunijas, iepazīstinot klausītājus ar dažādām tēmām, kas skar somugru tautas un to, kā tās dzīvojušas Latvijas teritorijā.
Somugru tautu dienu nākamās pieturas ir Rīga un Ventspils, kur tiks pētīta lībiešu, umurdiešu un citu somugru tautu vēsture un darbība Latvijas teritorijā.
