Tos Latvijas novadu pārstāvjus un folkloras kopas, kuras priecēja apmeklētājus kaimiņvalstī, klātienē varēs dzirdēt piektdien tepat Rīgā.
Šogad „Balticu” uzņemt bija kārta Igaunijai. Festivāla norises laiks bija tāds mazliet neparasts, tas bija Jāņos. Parasti „Baltica” laiks ir tomēr jūlija sākums, tāpēc mēs šogad gribējām atgādināt, ka šis ir „Baltica” laiks, tādēļ mēs rīkojam tādu nelielu „Baltica” koncertu pašā Rīgas viducī," saka pasākuma organizatore un folkloras eksperte Gita Lancere.
"Šobrīd, man šķiet, ir atkal tāds kārtējais folkloras vilnis. Ja mēs tādu pirmo lielo piedzīvojām astoņdesmitajos gados, un „Baltica” rašanās noteikti bija šī viļņa kulminējošais vilnis, tad deviņdesmitajos gados mazliet folkloras kustība „iegāja sevī”. Šobrīd man ir tāda sajūta, ka mēs atkal esam atgriezušies pie tā, ka ir nepieciešams meklēt šo savu, šo īpašo, un to tad daudzi cilvēki atrod folklorā joprojām. Var redzēt, ka folkloras festivāli rodas vēl klāt un arvien jauni. Mums šobrīd ir, man liekas, nebijis folkloras kopu skaits Latvijā. Var just, ka šis folkloras vilnis ir atkal atgriezies," norāda Lancere.
Pasākumam ir gara vēsture, tas pirmo reizi notika tālajā 1987. gadā, un Latvijā tas ir norisinājies jau desmit reizes.
