"Zvanītāju" pagalmā pie mazajām stellēm ik pa brīdim mainās audējas. Kā izrādās, izaust Rucavas prievīšu rakstu nebūt neesot tik vienkārši – vajadzīga gan laba redze, gan pacietība. Kā uzskata meistarklases dalībnieki, tad, kopīgi darbojoties, varot apgūt visu, pat šķietami sarežģīto.
"Tas jau tas patīkamākais, ka visas paaudzes ir kopā, kad katrs no katra pamācās. Mazie redz, ka arī pieaugušajiem tā nemaz neveicas," stāstīja aušanas meistarklases vadītāja Ilma Rubene.
"Zvanītāju" vasaras skoliņā jau tradicionāli līdztekus dažādām senajām amatprasmēm, vienmēr tās dalībniekiem bijusi iespēja apgūt kokles spēli, kā arī papildināt dziesmu pūru. Tā, piemēram, Daniela šo mūzikas instrumentu iepazinusi tieši vasaras skoliņā, ko tagad turpinot spēlēt Rīgā.
"Koklē ir kaut kas tāds, ka tu spēlē un nejūties piekusis kā ar citiem instrumentiem. Gribas spēlēt tālāk," sacīja vasaras skoliņas dalībniece Daniela Bērziņa.
Kokles spēles meistarklases vadītāja Ieva Tālberga lēsa: "Paies pusaudžu gadi, tad noliks malā kokles uz kādu brīdi, bet tas viss paliks. Ap 40 gadiem viņi atkal noteikti šeit atgriezīsies ar saviem bērniem."
15 gadu laikā "Zvanītāju" vasaras skoliņas apmeklējuši simtiem dalībnieku. Galvenokārt tās bijušas pašas Rucavas sievas ar saviem bērniem un mazbērniem, lai kopīgi izzinātu bagāto kultūrvēsturisko mantojumu.
Pirms gadiem septiņiem un arī vēlāk šeit pulcējušies ģitāristi no visas Latvijas.
Tagad lielais dalībnieku pieplūdums "Zvanītājos" manāmi noplacis, taču tas gan nenozīmē, ka visas rucavnieku senās amatprasmes būtu apgūtas.
"Lai nodotu šīs prasmes jaunajai paaudzei, vēl daudz ir jāstrādā. Ir nepieciešama novadu mācība skolā un ciešāka sadarbība ar skolu," teica Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare.
"Zvanītāju" vasaras skoliņu šogad apmeklēja ap 15 dalībnieku. Viņu kopīgais veikums būs redzams un dzirdams noslēguma pasākumā.
