Latviešu mākslas vēsturē tā zināma arī kā pirmā plašākā latviešu mākslinieku darbu izstāde, kurā tika rādīti Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Ādama Alkšņa, Artura Baumaņa, Jāņa Staņislava Birnbauma, Pētera Baloža un Jāņa Līberga zīmējumi un gleznas.
Nodaļa “Daile” Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Fotografēja Emanuels fon Eggerts (?). Mēnešraksts “Austrums” 1896. gads.
Ziņas ir diezgan skopas, kādas gleznas bija izstādītas 1896.gada izstādē, jo katalogā ir minēti tikai eksponentu vārdi, uzvārdi, stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule.
Zināms, ka Latviešu etnogrāfiskās izstādes organizētāji uzrunāja Pēterburgā, Mākslas akadēmijā un Štiglica skolā studējošos jauniešus, pulciņa „Rūķis” dalībniekus piedalīties izstādē. Pulciņa dalībnieki jau iepriekš cerējuši izdot savu albumu, bija sagatavojuši kādus 20-30 zīmējumus un eļļas gleznojumus, tad viņiem piedāvāja piedalīties izstādē un viņi savus darbus nodeva Rozentālam, kurš tos aizvedis uz Rīgu.
Stinkule stāsta, ka konkrēti gleznu nosaukumi nav zināmi, bet atsauces meklētas tā laika preses izdevumos, kur ir dažādas retrospekcijas un apskati.
"Apskatnieka skats ir visbiežāk apstājies pie Rozentāla darbiem. Viņš tos ir visvairāk analizējis, piemēram, viņa diplomdarbu "No baznīcas".
Nodaļa “Daile” Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Centrā Jaņa Rozentāla glezna “No baznīcas”. Fotografēja Emanuels fon Eggerts (?). Mēnešraksts “Austrums” 1896. gads.
Daudziem no laikrakstos minētajiem darbiem arī nav zināma to atrašanās vieta un konkrēts izskats, tāpēc izstādē būs redzami tukši gleznu rāmji, kur iekšā ir gleznas nosaukums un autors.
Mākslas vēsturniece Edvarda Šmite Latvijas Radio atklāj, ka tā laika presē var lasīt daudz recenziju par šo Dailes nodaļu.
"Par Arturu Baumani ir īpašs stāsts. Kad lasām recenzijas par Dailes nodaļu, tur ļoti izpaužas apskatnieka personīgā nostāja. Ja "Austruma" apskatnieks tā sirsnīgi jūsmo par Rozentālu, tad Rīgas "Mājas Viesa" apskatnieks nu ļoti jūsmo par Arturu Baumani.
Neviens skatītājs nevar bez sajūsmas un aizturētas elpas apskatīt, ko Arturs Baumanis ir eksponējis,"
rakstīti atstāsta Šmite. Viņa atklāj arī, ka viens no Baumaņa darbiem tā nemanot mūsdienās karājas Medicīnas muzeja trepju telpā.
Nodaļa “Daile” Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Centrā Jaņa Rozentāla glezna “No kapsētas”. Fotografēja Emanuels fon Eggerts (?). Mēnešraksts “Austrums” 1896. gads.
Vairāk zināmo un nezināmo darbi no ceturtdienas, 27.oktobra, aplūkojami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā izstādē „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. Toreiz pirms 120 gadiem Rīgā Etnogrāfiskā izstāde pirmo reizi vēstīja, kas ir latvieši.
