Cimbole jeb saukta arī par cimbalu ir instruments, kas skaņu veido, skandinot stīgas ar īpašiem āmuriņiem. Instrumenta izcelsmi saista ar Tuvo Austrumu zemēm, laikam ejot, tas ar savu dzidro skanējumu radis vietu daudzu tautu tradicionālajā mūzikā. 19.gadsimtā cimbole bija labi zināma visā Latvijā. Instruments gan šobrīd ir nepamatoti aizmirsts, un to nepieciešams mainīt, pārliecināts Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas mūzikas eksperts un cimboļu mūzikas svētku organizators Ilmārs Pumpurs.
“Mēs mēģinām šo instrumentu atkal popularizēt un nogādāt atpakaļ mūsu kultūrvidē, kurš viņš kādreiz ir ļoti veiksmīgi darbojies un bijis, un šobrīd,
ņemot vērā, ka ļaužu interese par sava novada kultūru, par tautas kultūru arvien palielinās, tas šobrīd droši vien ir īstais brīdis, kad mēs varam sākt runāt par šiem senajiem, tradicionālajiem instrumentiem,” skaidro Pumpurs.
Latgalē visilgāk saglabājās cimboles spēle, un šobrīd te joprojām var dzirdēt šo instrumentu. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas tradicionālās mūzikas nodaļā cimboli māca spēlēt. Diāna Logina šo instrumentu ir izvēlējusies kā specialitāti, un to iepazīst jau ceturto gadu.
“Man pa šiem četriem gadiem cimbala ir ļoti iepatikusies, no sākuma es iemācījos diatonisko, latviešu tradicionālo, un tad jau ar otro trešo gadu man atveda instrumentu no Ungārijas. Ungāru cimbala, tai diapazons ir plašāks, ir visa hromatika, nevis tikai diatonika, un iespējas izpildījumiem un skaņdarbu klāsts ir plašāks,” stāsta Logina.
Rēzekne šobrīd veidojas par centru, kur ir vairāki cimboles spēlmaņi – tieši šī iemesla dēļ cimboļu mūzikas svētkos viens no pasākumiem notiek Latgalē.Jau šo sestdien cimboles mūzikas koncerts skanēs Lūznavas muižā, kas būs centrālais svētku notikums. Tajā piedalīsies pašmāju spēlmaņi, viņu vidū arī Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņi un ciemiņi no ārvalstīm, stāsta Ilmārs Pumpurs:
“Mums ir brīnišķīgi ārzemju viesi, cimboļu spēlmanis Ales Losj no Baltkrievijas ar grupiņu, arī neliela grupiņa no Klaipēdas danču kluba, tradicionāla Viduseiropas cimboļu kapela no Čehijas “Bača”, kas parādīs kā cimboļu tradīcija attīstījusies Viduseiropas zemēs, kur cimboļu ansamblis ir tradicionālās mūzikas brends, kas ir ļoti pieprasīts.”
Pasākuma laikā Rīgā notiks cimboles spēles meistarklases, tās īpaši gaida Rēzeknes mūzikas vidusskolas studente Diāna Logina, kas vēlas papildināt un uzlabot savu cimboles spēli ar jauniem paņēmieniem.
“Tas arī tieši ir tas, vērtīgākais, jo atbrauks no ārzemēm, un viņiem tās spēles tradīcijas ir savādākas, jo Latvijā nav tik izplatīts un nav daudz, no kā mācīties, un ir ļoti vērtīgi iegūt to informāciju no citiem cilvēkiem, arī citām valstīm,” saka Logina.
Lūznavas muiža, kā apliecina Ilmārs Pumpurs, ir piemērota vieta, kur skanēt cimbolei, tāpēc viņš ir pārliecināts, ka sestdien koncerts priecēs klausītājus.
“Cimbole ir tāds kamerstila instruments, viņš nav ļoti skaļš, viņš nav ļoti agresīvs, viņš ir ļoti krāsām un tembrāli bagāts, un tieši šī muižas akustika, manuprāt, brīnišķīgi izcels instrumentus gan katru atsevišķi, gan saspēlē kopā ar citiem instrumentiem, jo tā iecere bija tāda, ka šis koncerts notiks pilnīgi akustiski, bez apskaņošanas, lai klātesošie var izbaudīt un apmēram saprast un nojaust, kā tas bija, kad šis instruments skanēja pirms simt gadiem bez apskaņošanas, bez pārspīlētiem decibeliem,” turpina Pumpurs.
Rēzeknes mūzikas vidusskolas jaunie mūziķi jau rīt, 29.oktobra vakarā, uzstājoties koncertā, spēlēs tradicionālo mūziku no dažādiem Latvijas novadiem, kopējā skanējumā iekļaujot arī cimboli. Rīgā cimboļu mūzikas skaņas koncertos un meistarklasēs varēs dzirdēt jau šajā vakarā un svētdien.
