Pētniece atklāj: Seno baltu apģērbā dominēja tumšzila, brūna, sarkana un dzeltena krāsa

Seno baltu apģērbā pirms tūkstoš gadiem dominēja tumšzila, brūna, sarkana un dzeltena krāsa. Turklāt katrai krāsai ir simboliskā nozīme. To atklājusi kultūrvēstuniece un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja Ieva Pīgozne, kura senajiem tērpiem veltījusi savu nupat aizstāvēto doktora darbu.

Savā doktora darbā Ieva Pīgozne analizējusi vairākus gadsimtus un pat vairāk nekā 1000 gadu senus tekstiliju fragmentus, kas atrasti arheoloģiskos izrakumos Latvijas teritorijā, un meklējusi atbildes par krāsām un to nozīmi baltu apģērbā.

Intervijā Latvijas Radio Pīgozne stāsta – lai gan apģērba fragmenti daudzo gadsimtu laikā ir maz saglabājušies, tie tomēr tikuši atrasti ap bronzas gredzentiņiem un spirālītēm, kuras tolaik iestrādāja apģērbā. Līdzīgi arī ap bronzas rotām saglabājušies fragmenti.

Pētniece šos apģērba fragmentus likusi zem mikroskopa, lai apskatītu šķiedras tuvplānā. “Labākais, ka dažiem no tiem vilnas matiņiem vēl ar vien bija saglabājies sākotnējas krāsas tonis. Pigments būtībā nebija īpaši mainījies,” atklāj Pīgozne.

Pēc vilnas šķiedrām no 3.-13.gadsimta baltu apģērba viņa atklājusi, ka apģērbs bija krāsots tumši zilā, sarkanā, dzeltenā un brūnā krāsā. “Zilā un brūnā krāsa bijušas audumos, savukārt tekstilajos rotājumos apģērbā izmantota zilā, sarkanā un dzeltenā. Sarkanā vairāk nekā dzeltenā,” stāsta pētniece.

Tāpēc viņa pētījusi folkloras materiālus: “Gadaskaitļus mēs tur neatradīsim. Bet tas, kā cilvēki dzīvojuši, tas jau ieaužas tajos tekstos.” Turklāt, salīdzinot ar citām tautām, mums krāsainība tekstos ir ļoti liela.

Visstiprākā mītiskā nozīme bijusi sarkanajai krāsai. “Sarkanās krāsas galvenā nozīme, acīmredzot, ir asinis kā dzīvības spēks, kuru var kādam piedot vēl klāt, ja izmantojam sarkano krāsu dziedniecisko materiālos vai rotājumos. Vai arī kā zudušās dzīvības spēks, kad asinis tiek izlietas. Tāpēc arī kaitnieciskos rituālos izmanto sarkano krāsu,” skaidro Pīgozne.

Citu krāsu nozīme gan nav tik izteikti nolasāma. Tomēr noskaidrots, ka dzeltenā krāsa saistās ar jaunām meitām.

Interesanti, ka atšķirībā no mūsdienu asociācijām folkloras materiālos Saule nav dzeltena, bet gan balta. Divos gadījumos gan Saule var būt sarkana – saistībā ar karu vai ar kāzām.

Tikmēr brūnās krāsas asociatīvā nozīme ir ar bruņām, koku mizām, aizsardzību. Bet zilā krāsa saistāma ar zvaigžņotām debesīm: “Tā ir iniciācijas rituāla krāsa, simboliska uzkāpšana debesīs.”

Kopumā Pīgozne secina, ka Latvijā pētnieki ir diezgan tuvu pietuvojušies zināšanām par to, kā arheoloģiskie tērpi varētu izskatīties. Turklāt Latvijā aizvien vairāk interesējas par senajiem tērpiem, tos izmanto pat tautas deju dejotāji. Viņa mudina cilvēkus arī pašus pamēģināt izveidot savu seno tērpu.

Saistītie raksti
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti