Pētniece atklāj: Seno baltu apģērbā dominēja tumšzila, brūna, sarkana un dzeltena krāsa

Seno baltu apģērbā pirms tūkstoš gadiem dominēja tumšzila, brūna, sarkana un dzeltena krāsa. Turklāt katrai krāsai ir simboliskā nozīme. To atklājusi kultūrvēstuniece un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja Ieva Pīgozne, kura senajiem tērpiem veltījusi savu nupat aizstāvēto doktora darbu.

Savā doktora darbā Ieva Pīgozne analizējusi vairākus gadsimtus un pat vairāk nekā 1000 gadu senus tekstiliju fragmentus, kas atrasti arheoloģiskos izrakumos Latvijas teritorijā, un meklējusi atbildes par krāsām un to nozīmi baltu apģērbā.

Intervijā Latvijas Radio Pīgozne stāsta – lai gan apģērba fragmenti daudzo gadsimtu laikā ir maz saglabājušies, tie tomēr tikuši atrasti ap bronzas gredzentiņiem un spirālītēm, kuras tolaik iestrādāja apģērbā. Līdzīgi arī ap bronzas rotām saglabājušies fragmenti.

Pētniece šos apģērba fragmentus likusi zem mikroskopa, lai apskatītu šķiedras tuvplānā. “Labākais, ka dažiem no tiem vilnas matiņiem vēl ar vien bija saglabājies sākotnējas krāsas tonis. Pigments būtībā nebija īpaši mainījies,” atklāj Pīgozne.

Pēc vilnas šķiedrām no 3.-13.gadsimta baltu apģērba viņa atklājusi, ka apģērbs bija krāsots tumši zilā, sarkanā, dzeltenā un brūnā krāsā. “Zilā un brūnā krāsa bijušas audumos, savukārt tekstilajos rotājumos apģērbā izmantota zilā, sarkanā un dzeltenā. Sarkanā vairāk nekā dzeltenā,” stāsta pētniece.

Tāpēc viņa pētījusi folkloras materiālus: “Gadaskaitļus mēs tur neatradīsim. Bet tas, kā cilvēki dzīvojuši, tas jau ieaužas tajos tekstos.” Turklāt, salīdzinot ar citām tautām, mums krāsainība tekstos ir ļoti liela.

Visstiprākā mītiskā nozīme bijusi sarkanajai krāsai. “Sarkanās krāsas galvenā nozīme, acīmredzot, ir asinis kā dzīvības spēks, kuru var kādam piedot vēl klāt, ja izmantojam sarkano krāsu dziedniecisko materiālos vai rotājumos. Vai arī kā zudušās dzīvības spēks, kad asinis tiek izlietas. Tāpēc arī kaitnieciskos rituālos izmanto sarkano krāsu,” skaidro Pīgozne.

Citu krāsu nozīme gan nav tik izteikti nolasāma. Tomēr noskaidrots, ka dzeltenā krāsa saistās ar jaunām meitām.

Interesanti, ka atšķirībā no mūsdienu asociācijām folkloras materiālos Saule nav dzeltena, bet gan balta. Divos gadījumos gan Saule var būt sarkana – saistībā ar karu vai ar kāzām.

Tikmēr brūnās krāsas asociatīvā nozīme ir ar bruņām, koku mizām, aizsardzību. Bet zilā krāsa saistāma ar zvaigžņotām debesīm: “Tā ir iniciācijas rituāla krāsa, simboliska uzkāpšana debesīs.”

Kopumā Pīgozne secina, ka Latvijā pētnieki ir diezgan tuvu pietuvojušies zināšanām par to, kā arheoloģiskie tērpi varētu izskatīties. Turklāt Latvijā aizvien vairāk interesējas par senajiem tērpiem, tos izmanto pat tautas deju dejotāji. Viņa mudina cilvēkus arī pašus pamēģināt izveidot savu seno tērpu.

Saistītie raksti
11 komentāri
pārdomas
Būtiski ir tādi darbi, vēl būtiskāk, ka tie tiktu iestrādāti skolu mācību grāmatās. Lai nav tāda analfabētisma, ka pirms 1000 gadiem mums nebija. Salīdzinājums ar džinsiem arī stulbs analfabētisms. Līdz modernajiem laikiem cilvēki nedzīvoja tāpēc, ka nebija ko darīt. Tāpēc pagānisma attīstītās garīgās skolas ir gan racionālas, gan iracionālas. Vienādi spēcīgas. Primitīvākais līmenis- kāda krāsa ir pieejama. Pēc tam nāk daudzi citi līmeņi. Vienkāršākais - tērps runā. Tas pasaka pie kādas dzimtas piederi, vai precējies, kāda profesija, kāds materiālais un sabiedriskais statuss. Tagad daudz ko no tā nav viegli atšifrēt, jo mums ir tikai pastarpinātas ziņas par seno tradiciju. Džinsu kultūra ir uz primitīvākā līmeņa- kaut kur starp pērtiķi un cilvēku. Tātad tuvāk dzīvnieciskajam, kur parasti dominē tīrs eksistenciālisms - ko šodien ēdīsim. Baltu kultūra bija daudzu tūkstošu gadu sena. Ieliekot tērpā priekšstatu par kosmosa dievišķo izbūvi, valkātājs pats jutās tai tuvāks. Arī aizsargāts.
Buks
Kā nu mācēja nokrāsot, tā krāsoja. Kad laika gaitā parādījās jaunas krāsas, sāka krāsot ar tām. Aber kad piekrastē strandēja hollanderu kuģis, pilns ar koši sarkanu vadmalu, tā visas Nīcas, Bārtas un Lībavas apkaimes meitas aš vienā dienā nātnos vecomāšu brunčus pret jauniem, košākiem. Nekāds krāsu simbolisms nekavēja meitiešus jau tajos laikos censties posties smukākām. Iespējams, pēc 1000 gadiem pētnieki spriedīs par zilās krāsas īpašo simbolisko nozīmi sākot no XX gs. 80. gadiem, jo ar joni visi tīņi sākuši vilkt kājās džinas. Moš laikus vajadzētu izdomāt, ko tautas ticējumos džinsu indigo nozīmē?
Restitūcija
Tomēr šķiet, ka pirms tūkstoš gadiem simboliskā domāšana un mitoloģiskā pasaules uztvere bija daudz nozīmīgāka nekā mūsdienās.
reptilis
Precīzi!
Māris
Nu un ko tur brīnīties ka Saule balta? Senči zināja kāda tur temperatūra valda. Tad jau tikai balta krāsa!
arī Ieva
Tieši tā - zilā krāsa - bija ļoti pieejama, ja kādam nav slinkums palasīt par krāsošanu ar augiem... čuru muca un mēlenes bija viegli iegūstamas. Lietuviešiem vēl tagad mėlynas ir zils Man tikai pārsteidz, ka tas „atklāts” tagad. Šķiet, ka par to rakstīja jau pirmajos rakstos par arheoloģisko tērpu rekonstrukciju, ja nemaldos, jau sešdesmitajos gados...
es kā vēsturniece
nu bet taču ceļoja un ieveda,augs mūsu klimatā neauga-tātad pirka!
Lai vēsturnieki mani palabo, ja kļūdos, bet pirms tūkstoš gadiem zilā auduma pigmentu krāsa bija ļoti reta, maksāja ļoti daudz, un diezin vai bija mūsu platuma grādos dabūjama.
Edgars Mālkalns
Ar mēlenēm krāsoja vienā mierā! Varēja dabūt no blāvi zilgana līdz pat mēļam tonim.
Nu
Tu drošvien jauc ar purpuru.
senilais
Ja? Un cik tad maksāja?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti