Pēc Mēness kalendāra nedēļas nogalē - gan Meteņi, gan Pelnu diena

Šonedēļ aizvadītas gandrīz visas februāra mēneša tradīciju dienas. Pēc Gregora kalendāra – 2. februārī svinēta Sveču diena, 9. februārī – sagaidīti Meteņi, bet 10. februārī atzīmēta Pelnu diena. Taču laba ziņa tiem, kuri vēl nepaspēja attiecīgās dienas nosvinēt, jo pēc Mēness kalendāra tieši sestdien ir Meteņi, bet svētdien Pelnu diena.

„Mēs tagad dzīvojam mūsdienās pēc Gregora kalendāra, kurš pēc būtības ir Saules kalendārs, kur visas dienas tiek skaitītas vienas pakaļ otrai. Bet mūsu senči lietoja kombinēto kalendāru – Saules-Mēness kalendāru,” stāsta Latvijas folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts.

Tādus svētkus kā Jāņus, Ziemassvētkus, Rudenājus un Lielo dienu, kā stāsta Kapusts, noteica, pēc Saules gaitas. Savukārt mazāk nozīmīgos svētkus noteica pēc Mēness kalendāra. „Līdz ar to, ja, piemēram, mūsdienu kalendārā Sveču diena ir ierakstīta 2. februārī, tad senāk tā ir bijusi 3. februārī, bet citreiz viņa varēja būt vēl tālāk atbīdīta no 2. februāra. Mūsdienu kalendārā viņa vienmēr būs 3. februārī,” norāda Kapusts.

Sveču dienā jeb pēc Mēness kalendāra sauktajā Svecainē, pirmo reizi ziema satiekas ar pavasari. Tā ir tā diena, kad spīd spoži Saule un, lai gan aiz loga valda sals un aukstums, ir pirmās pavasarim raksturīgas smaržas. „Galvenokārt sveces, kas gatavotas sveču dienā ir Sveces, kas nes svētību,” klāsta  folkloras kopas „Garataka” vadītāja Asnate Rancāne. „Tās taisa, protams, visam gadam, bet interesanti, ka Sveču dienā nededzina sveces, dedzina pēc tam visu to gadu. Vēl tā esot bijusi tāda diena, kad sievietes, meitas un sievas iet vakaros uz krogu un pavada nakti krogā,” saka Rancāne.

Vienu Mēness ciklu pēc Sveču dienas ir februāra krāšņākie svētki – pavasara atnākšana jeb Meteņdiena, ko svinam šodien. Meteņos, lai būtu auglīga raža, šļūc pa kalnu saucot – „Manam tēvam gari lini”, bet otrs braucējs saucēju mēģina pārkliegt. Tāpat no mājas uz māju vīri iet budēļos un sievas – ķekatās.

„Faktiski Meteņi ir tādi vieno no vis erotiskākiem svētkiem. Mēs esam pieraduši teikt, ka Jāņi tādi ir, tas, protams, ir pareizi teikts, bet Meteņos tieši ir apdziedāšanās un Meteņos dziesmās ir daudz erotiskās simbolikas. Tas ir saistīts ar zemes auglību, ar zemes mošanos. Tā teikt, lai mums būtu laba raža,” skaidro Kapusts.

„Pelnu diena savukārt ir tādi sieviešu svētki,” par Pelnu dienu saka Kapusts. „Viņu sauca arī par kalpu kāzu dienu, dzīves vietas maiņa ir bijusi senāka Pelnu dienā. Pelniem piemīt auglību veicinošas un aizsargājošas īpašības. Vēl velēja – mazgāja drēbes, tad visu gadu ir baltas. Pelnu dienā neko nenes mājās no meža,” norāda folklorists.

Varētu teikt, ka pēc trakajām Meteņdienas izdarībām Pelnu dienā sakārto sevi un pasauli nākamajai pavasara atmodai un darāmajiem darbiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti