Kā kļūt par prasmīgu un veiksmīgu sava amata meistaru 21. gadsimtā? Kamēr teju puse Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, tikai retais Latvijas amatnieks ir atrodams tīmeklī, nemaz nerunājot par savas produkcijas virtuālu pārdošanu. Tāpēc “Swedbank” kā Dziesmu un deju svētku lieldraugs, rūpējoties par tautas tradīciju tālāknodošanu, sniedza atbalstu Latvijas amatu meistariem digitālo prasmju apguvē. Šodien projekts “Meistars 21.gadsimtā” noslēdzās.
„Mēs vairāku mēnešu garumā esam mācījuši astoņiem meistariem digitālās prasmes saziņai ar saviem pircējiem un cienītājiem, gan arī tirdzniecībai,” saka projekta “Meistars 21. gadsimtā” vadītāja Adriāna Kauliņa. „Mēs esam apguvuši sociālos tīklus, kā rakstīt, kā vairot savu sekotāju loku, kā veidot savas mājaslapas, kā tās padarīt par internetveikaliem, lai meistaru darbi būtu pieejami ne tikai tirdziņos notiektos laikos, bet 24 stundas diennaktī jebkuram Latvijas un pasaules pircējam.
Izglītības projektā “Meistars 21.gadsimtā” konkursa kārtā no vairāk nekā simt pretendentiem tika izraudzīti astoņi Latvijas amatnieki. Trīs mēnešu laikā viņi uzzināja, kā par lietišķās mākslas izstrādājumiem prasmīgāk stāstīt citiem, kā padarīt tos redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā, kā izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē.
„ Pamatlietas – nojausma jau bija, bet tagad ir padziļinātas zināšanas tai pašā „Facebook”, jo tās iespējas ir neierobežotas, tikai jādarbojas. Skolotāji mums ielika zināšanu, gribēšanu un varēšanu un sapratni, ka ir tikai jādara,” norāda izšūšanas meistare Dace Odiņa-Zaharova. „Es darinu izšūtas rotaslietas, jaunākais mans darinājums ir izšūti galdauti, tas viss ir ar rokām tapis. Es sākšu ar Latvijas auditoriju, jo nākamgad Latvijas simtgade un baltā galdauta svētki. Es domāju, tie noderētu katrā ģimenē, katrā mājā. Tāpēc arī nācu šajā konkursā piedalīties, lai varētu iziet pasaulē ar saviem darbiem.”
„Nepietiek ar to, ka tu esi meistars, ir nepieciešams ļoti daudz zināšanu – tev ir jābūt gan sagādniekam, gan fotogrāfam, gan izplatīšanas aģentam – tev ir jābūt visam. Tas nav viegli. Grūtākais šajā projektā bija atrast,” saka lietišķās mākslas daiļamatu meistare Margarita Muntaga. „Esmu meistars desmit gadus jau, digitālais man vienmēr bijis tuvs, šī projekta ietvaros es iemācījos, kas ir „Facebook”, jo pirms tam pat nebiju reģistrējusies tur, šis projekts mani piespieda, esmu ļoti pateicīga par to un visa projekta ietvaros mums vajadzēja rakstīt postiņus, reklamēt savu produktu izveidot internetveikalu.”
„Liekas, ka šobrīd būtu vairāk jāpiestrādā pie paša produkta ražošanas. Piedaloties projektā, nāca atskārsme, ka iepriekš pašmācības ceļā daudzas no iemaņām ir apgūtas un bija tā labā sajūta, ka visu to laiku, ko iepriekš esi pavadījis, neesi izniekojis šķērsām,” uzsver zirglietu meistars Reinis Rudzītis. „Mentoru, skolotāju teiktais apstiprināja aizdomas un iepriekš uzsūktās zināšanas, ka vismaz pareizi kādā virzienā esmu gājis, un šobrīd izskatās, ka vairāk vajadzīgs optimizēt ražošanu, jo es strādāju viens pats savā darbnīcā. Es taisu dažādus ādas izstrādājumus, orientētus uz jāšanas sportu, publiku, kurai patīk zirgi.”
„Tas mans amats ir tautas tērpu darināšana – tas nav viens amats, tā ir aušana, vainagu darināšana, gan jostu pīšana, zeķu adīšana – viss, kas tautastērpam ir. Tas bija tāds spēriens, nevarētu teikt, ka viss ir no jauna, bet tas ir labs spēriens, lai sevi savāktu, lai izdarītu tos darbus, kas sen bija ieplānoti, bet netika realizēti. Piemēram, manas mājas domēns tika nopirkts divus gadus atpakaļ, gadu maksāju. Ir sakārtota „Facebook" lapa, mājas lapa izveidota, noslēgts darījums ar „Omniva”, tas bija spēriens, lai savu darbnīcu izveidotu,” stāsta tautastērpu darinātāja Aivita Heniņa.
