Meteņos līdz ar pavasara tuvošanos sevišķi nozīmīgi ir dažādi senie latviešu rituāli. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tāpēc arī ikgadējā masku festivāla dalībnieki Salacgrīvā ne tikai dziedāja un dancoja, bet arī devās gājienā un ciemojās pie iedzīvotājiem.
"Būtībā mēs pavadām ziemu, gaidām pavasari un staigājam pa mājām.
Mēs izdzenam visus ļaunos garus, dodam svētību šai zemītei, šiem saimniekiem. Nesam visu labo [šurp] un visus mošķus prom," stāstīja folkloras kopas "Cielava" dalībniece Ilze Andersone.
Masku festivāls Salacgrīvā kļuvis par tradīciju. Nu jau septīto gadu tajā tiekas gan folkloras un tradīciju kopas, gan arī visi citi interesenti. Arī pašai maskošanai un tās tradīciju izkopšanai latviešu kultūrā ir īpaša nozīme.
"Meteņi ir tas laiks, kad maskas pēdējo reizi parādās. Šogad maskas tikai rudenī atgriezīsies. Viņas tagad izvirpuļo. Jūs redziet, kas šeit notiek, kā viņas tur danco un dīdās, jo, ko dod maskas – maskas sakārto, pirmkārt, mūsu jūru, jūrmalu, Salacgrīvu.
Tas ir ļoti nopietns pasākums, jo to, ko mēs visu darām, mēs darām pēc seniem rakstiem, kā mūsu senči ir darījuši," norādīja festivāla organizētāja, folkloras kopas "Cielava" vadītāja Zenta Mennika
Festivāla norise katru gadu nemainīgi paliek februārī, tomēr šogad dalībniekus pārsteiguši neierastie laika apstākļi – saule un siltais laiks, kas vēl jo vairāk liek domāt ar drīzo pavasara iestāšanos.
"Esam bijuši lielos puteņos, esam bijuši lietū un dubļos un tagad mēs tiešām izbaudām to, ka ir sauss, bet nav īsti ne ziema, ne pavasaris, bet Meteņi jau ir tas laiks, kad ziema atmetas pret pavasari; tā ka mēs jau sākam gaisā just pavasara smaržu," atzīmēja Valkas folkloras kopas "Sudmaliņas" dalībniece Tija Bērtiņa.
Dziesmas, dejas, rotaļas un pats galvenais – seno maskošanas tradīciju izkopšana Salacgrīvā, kā ierasts, pulcēja gan lielus, gan mazus maskotājus. Ar bungu rīboņu tika aizvadīts viss sliktais, lai pavasari sagaidītu ar jaunām vēsmām.
