Kadriļu naktī Lūznavas muiža var sajust atmosfēru, kāda tā varēja būt pirms vairāk nekā simts gadiem, kad muiža tika uzcelta un tajā notika saviesīgi pasākumi ar mūziku un dejām. Kadriļas dejas noskaņas baudīt Lūznavas muižā varēs jau trešo reizi.
“Mēs esam ar dažādu pasākumu veidos esam nākuši atpakaļ pie šīm simtgadīgajām vērtībām, un tai skaitā mēģinām šo vasaras rezidenču stāstu atdzīvināt, kā kādreiz, kad šeit brauca radošas personības mākslinieki, šeit viņi strādāja, atpūtās, dzīvoja, tad visticamāk viņiem bija šī saviesīgā dzīvēm, ar saviesīgajiem pasākumiem. Ar saviesīgām ballēm un raksturīga tālaika iezīme dejā bija tieši kadriļa,” stāsta Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.
Kā pārliecinājusies Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne, šis pasākums ar savu īpašo šarmu ir guvis cilvēku atsaucību. Lūznavas muižā ar muzikantiem, dejotājiem un īpaši tam laikam atbilstošām modes tendencēm piemeklētiem tērpiem, tiek uzburta aina kā 20.gadsimta sākumā.
“Tā ir īpaša sajūta, tas tērps, kas ir uzģērbtas, tās paredz nedaudz savādāka veida darbības, kustības, tā ir grācija cēlums kaut kādās norisēs. Tas rada tādu svinīgu noskaņu, ja apkārt ir tērpušies 20.gadsimta sākuma drānās, rodas nevilšus tāda sinerģijas sajūta, ka tā vēsture ar mūsdienām ir saplūdusi ļoti harmoniski kopā,” turpina Balčūne.
Kadriļa ierasti ir četrpāru deja, kurā dejotāji izkārtojas četrstūrī. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta beigām tā bija viena no pašām populārākajām balles dejām. Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu dejām. Viena no kadriļu nakts dalībniecēm Edīte Husare, stāsta, ka ar šo deju iepazinusies Latvijas Universitātes folkloras kopā “Dandari”, kas arī šajā Lūznavas muižas Kadriļu naktī muzicēs un ierādīs deju soļus. Edīte atzīst, ka sajūta, dejojot Kadriļu ballēs, ir īpaša: “Man ir bijusi tā laime būt kā dalībniecei līdz šim visās kadriļu ballēs gan Rīga, ko Dandari paši rīkoja, gan arī tagad Lūznavā. Tā atmosfēra, kas man Kadriļu dejošanā ļoti patīk, ka tā ir tāda svinīga, tev gribas tā vien iztaisnot muguru, varbūt atsaucot tos laikus, ka tev tiešām gribas tā cēli iet un dejot.”
Kadriļu ballēs dalībnieki tiek aicināti ģērbties atbilstoši 20.gadsimta sākuma modes tendencēm. Arī Edīte ballēm piemeklē īpašu apģērbu. Arī tolaik dāmas ballēs vēlējās būt viena par otru skaistākas. Mugurā nevelkot to, kas jau reiz ir bijis citās ballēs. Ikviena vēlējās būt par pirmo balles dāmu.
“Ko es pati gatavojoties ballei skatos ir augstākas apkaklītes, kas ir ar tādām risiņām, tad ir brošas, censties kamejas vai tāda stilistika, kas būtu tie senākie laiki nevis tik daudz mūsdienu, tad lielas cepures ar spalvām, ar ziediem, svārki ir garie un ar jostiņu un lejas daļā varbūt ar volāniem. Tas laiks ir tāds, kur ir daudz fotogrāfiju, ja paskatās seno laiku fotogtāfijas, tad diezgan daudz ir tā laika stilistika. Blūzes un tas tērps uz ballēm ir bijis pēc iespējas gaišs, arī viegli rozā, krēmkrāsas, pat arī balts un tās balles kleitas ir bijušas greznas, greznas, garas, protams, mežģīnes, spīd un laistās un īstenībā, ja paskatās, daudz nemaz neatšķiras no mūsdienu balles kleitām,” stāsta Edīte.
Jau šovakar Lūznavas muižā Kadriļu naktī spēlēs Latvijas Universitātes deju folkloras kopa “Dandari”, deju kopa “Dziga”, folkloras draugu kopa “Vīteri” un folkloras ansamblis no Tallinas “Leigarid”. Kadriļu balli vadīs “balles maršals”, kurš pieteiks dejas un izskaidros deju izvešanas kārtību, tāpēc arī tie, kuri nezina deju soļus, par to var neuztraukties.
Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne atgādina, ka deju būs daudz, tāpēc jāgatavojas lustīgam vakaram: “Gan īru rotaļdejas, gan angļu kadriļa, gan latgaliešu sarkanais ‘Dobuleņš’, puncuļu kadriļa, franksēze, makendūze, aicinu visus apmeklētājus, kur dosies uz Lūznavu bruņoties ar kādu papildus ūdens pudelīti, jo noteikti būs jestra dancošana.”
Lūznavas muižā šis būs jau trešais Kadriļu nakts pasākums, kurā ir iespēja sajust muižas saviesīgās dzīves laiku pirms nu jau vairāk kā simts gadiem. Kadriļu balles Lūznavas muižā noteikti notiks arī turpmāk, veicinot šīs dejas apguvi un popularizēšanu.
