Latvijas Nedzirdīgo savienības amatiermākslas festivālu Liepāja uzņēma jau trešo reizi, un tas pulcēja aptuveni 200 dalībniekus ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas. Mūsu valstī zīmju valodā ikdienā sarunājas aptuveni 2000 iedzīvotāju, un Nedzirdīgo savienība priecājas, ka pārējā sabiedrība šos cilvēkus vairs neatgrūž. Tomēr ikdienā nedzirdīgie saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, ierobežotu informācijas ieguvi.
"Televīzijā paši varat redzēt, cik liels procents raidījumu ir ar subtitriem vai tulkojumu zīmju valodā. Tas pats ar izglītības ieguvi. Mēs nevaram iegūt izglītību, ja mums trūkst pedagogu ar zīmju valodas prasmēm," norāda Edgars Vorslovs, Latvijas nedzirdīgo savienības prezidents.
To, ka nedzirdīgo un dzirdīgo dzīves mijiedarbība nav neiespējama un sarežģīta, festivālā mēģināja pierādīt režisors Viesturs Roziņš, kurš, pats nezinot zīmju valodu, dalībnieku priekšnesumus apvienoja kopējā uzvedumā.
"Visos priekšnesumos mēģināts vai nu iesaistīt dzirdīgo starp nedzirdīgajiem vai tematiski risināt, kā skaņa un zīme satiekas. Viņu attiecībās uz skatuves izpaudīsies tas, ka sabiedrībā tas ir iespējams," stāsta režisors.
"Es lasu no lūpām. Jārunā skaidri. Sejas – viena otrai pretī, lai var lasīt no lūpām. Principā es varu tikt galā bez tulka," atklāj aktrise Jolanta Znotiņa.
Jolanta Znotiņa jau agrāk spēlējusi izrādēs kopā ar dzirdīgiem aktieriem, un Latvijas nedzirdīgo savienība lepojas, ka tās sastāvā esošos māksliniekus dzirdīgo cilvēku pasākumos aicina piedalīties arvien biežāk.