Carnikavas novadpētniecības centrā meitas pin vainagus, cep pīrāgus un skandē dziesmas. Tradicionālā ielīgošana gan šoreiz pavisam neparasta. Lai meklētu kopīgo un atšķirīgo vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijās, vienkopus sapulcējušies visu Baltijas valstu pārstāvji un viesi no Bulgārijas.
„Mēs zinājām, ka būs daudz kas kopīgs ar lietuviešiem. Tā tas ir. Bet baidījāmies, ko nu mēs uzzināsim jaunu par bulgāriem un igauņiem. Esam ļoti priecīgi, ka ir kopīgas iezīmes, piemēram, ziedu vākšana, saules sagaidīšana un ugunsrituāli,” saka projekta koordinatore Latvijā Alise Vorobeja.
Jāņu svinēšana ir viena no senākajām Eiropas tautu tradīcijām, kas līdz mūsdienām visplašāk saglabājusies Baltijas valstīs. Igaunijā vasaras saulgriežus sauc par „Jaanipa`ev” jeb Svētā Jāņa dienu. „Pie mums šos svētkus svin divas dienas, un tie vairāk ir ģimenes svētki. Visi ļaudis sapulcējas, atpūšas pie dabas un labi pavada laiku. Ugunskuri ir obligāti, bet vainadziņu pīšana nav tik populāra tradīcija,” stāsta pasākuma dalībniece Nastja no Igaunijas.
Visatšķirīgākās tradīcijas ir bulgāriem. Pīrāgu vietā svētkos tiek cepts īpašs kliņģeris, ko ēd ar sāls un paprikas maisījumu. Ugunskurs ir vairoga formā. Baltijas valstīm neparasti ir arī deju soļi. Turklāt dziedāšana un dejošana Jāņos bulgāriem nav populāra.
Iepazīt ko jaunu un nezināmu vēlējās arī visdažādākā vecuma carnikavieši, tomēr interese pārņemt kādu no neparastajām tradīcijām gan īsti neesot radusies.
