"Kurzemes kokles ir vesela pasaule. Katrs meistars to ir gatavojis citādāk. Šīm koklēm raksturīgs mazāk stīgu, pat tikai ar piecām un sešām stīgām," norāda pētnieks.
"Kokles ir savā ziņā visnoslēpumainākais instruments, jo mēs īsti nezinām, kā tad senākos laikos tās spēlētas," atzīst Muktupāvels.
"Kokļu simbolisms un aura ap šo instrumentu nenoliedzami liecina par to, ka tas nav vienkāršs instruments, bet kalpojis pārlaicīgām lietām. Senākās koklētāju fotogrāfijas ir no 20. gadsimta 20. gadiem, viņi tajās koklē ar tādu apgarotu seju. Ne velti tautas dziesmās kokles bieži vien sauc par zelta koklēm. Kurzemes koklēm raksturīgs rotājums ir sešlapu rozetītes, ko parasti tautā sauc par saulītēm. Kokle, lai arī saistīta ar dejām, patiesībā bijis instruments sev, savai dvēselei un savam priekam," skaidro etnomuzikologs.