XIX Starptautiskā masku tradīciju festivāla noslēguma dienas kulminācija bija masku gājiens pa Kārsavas centrālo ielu. Gājiens skaļš, pamanāms un dzīvīgs. Gājienā maskas izrādoties, dauzoties, jokojoties nes svētību un izdošanos visos uzsāktajos darbos.
“Mani viena no Cēsu puses apbēra ar pelniem, sacīja, lai blusas man nebūtu. Es zinu, ka Aizgavēnī pelni no plīts jāizgrābj un jānoliek, un vasarā jāber uz kāpostiem, tad tārpu nebūs,” stāsta festivāla dalībnieks Andris Roze.
Masku tradīciju festivālā piedalījās masku grupas no Latvijas un Igaunijas. Dažādas maskas, to nosaukumi un vēstījums. “Es esmu vecs āzis. Drīz sākšu smirdēt,” stāsta viena no dalībniecēm vārdā Katrīna.
Latvijā masku nosaukumu ir vairāk nekā 70, kā, piemēram, čigāni, budēļi, ķekatas, dādi. Ir vairākas maskas, kas mūsdienās piedzīvojušas atdzimšanu. “Mums diezgan daudz spēka jāpieliek, lai senās tradīcijas saglabātu. Tādas tradīcijas, kā miežvilki, kas bija Ventspils pusē, budēļi, Katrīnas, tās ir jau pēc rakstiem, pēc pierakstiem atjaunotas,” klāsta Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts.
Kopā ar maskām Kārsavā notika Meteņu jeb, kā Latgalē saka, Aizgavēņa svinības.
“Mēs visu gadu gaidām, kad būs tas laiks, kad varēs iet maskās, jo pats tā kā atbrīvojies, pārtopi par kādu citu, tu nes to svētību citiem. Un tai pašā laikā tā svētība nāk pie paša atpakaļ,” paskaidro festivāla dalībniece Inese Roze.
Masku tradīciju festivāla noslēgumā notika lielīšanās, cīkstēšanās savā starpā, iešana dažādās rotaļās, dziedāšana. Tās ir tradīcijas, kas noteikti nodrošina labu garastāvokli un enerģiju.
