Jaunpils pilī atkal valdīja dejotprieks. Astoņdesmit deviņos priekšnesumos visdažādākā vecuma bērni no visiem Latvijas novadiem demonstrēja visdažādākos kustību mākslas stilus. Visiecienītākais ir hiphops, kura pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Ņujorkā. Kustību festivāls Jaunpilī ar tik senām saknēm vēl lepoties nevar, bet arī šī tradīcija iesakņojusies jau 22 gadu garumā.
''Kustību festivāla'' idejas autore Irēna Martuzāne stāstīja, ka pirms 25 gadies atnāca dzīvot un strādāt uz Jaunpili, un tā kā pati viņa ir dejas entuziaste, “tad tā kustība sākās”.
“Mēs sākām darboties skolā, un pēc trim gadiem radās drosme uztaisīt festivālu,” stāstīja Martuzāne.
Pirmajā festivālā piedalījušies aptuveni 200 dejotāji, bet šoreiz uz skatuves kāpa 1024 dejas mīļi. Un deju ritmi pārņēmuši ne tikai pils zāli. Kamēr mazie uzstājās prožektoru gaismās, lielākie, gaidot savu kārtu, priecēja sanākušos uz mazās skatuvītes pils pagalmā.
Deju studijas''Vendija'' dalībniece Samanta Ozola atzina, ka dejošana ne uz skatuves ir vairāk kā izklaide, “bet tiklīdz nonāk uz skatuves, jānodejo ar pilno atdevi”.
Gadu gaitā nomainījušās arī paaudzes, un kādreizējie festivāla dalībnieki tagad uz Jaunpili atveduši savus audzēkņus. Lielā kopā sanākšana ļaujot nesaslimt ar ''zvaigžņu slimību'', bet vienlaicīgi dod iespēju bērniem pašapliecināties.
Hiphopa deju skolotāja no Aizputes Ieva Kronberga stāstīja, ka bērni var paskatīties uz apkārtējiem, kā citi māk dejot, paskatīties tērpus, paskatīties, ka viņiem vēl ir pēc kā tiekties, ka ne tikai viņi māk labi dejot, bet varbūt ir kāds vēl labāks.
Kustību festivāls Jaunpilī neizpalikšot arī nākamgad, vien jaunus dalībnieku skaita rekordus gan uzstādīt vairs nevarēšot, jo jau šobrīd ikviens pils stūrītis ir piepildīts ar kustību prieku.
