Šogad „Jauniešu Etno dienu” dalībnieku vidū ir tādas folkloras kopas kā Iecavas „Tarkšķi”, Līvānu „Ceiruleits”, Preiļu „Rūtoj”, Rēzeknes „Dziga” un „Vīteri”, Rīgas „Ceidari” un „Kokle”, kā arī Ropažu „Oglīte”.
20. septembrī plkst. 14 uzvedums „Lagalīšu kuozys” tiks izrādīts Raiņa muzeja „Jasmuiža” pagalmā. Pēc uzveduma sekos „Jauniešu Etno dienu” dalībnieku koncerts. Aicināti visi interesenti!
„Jauniešu Etno dienas” Latvijas Nacionālais kultūras centrs aizsāka 2010. gadā. Nometnē tradicionālā kultūra tiek aktualizēta tieši jauniešu auditorijā un runā par to viņiem saprotamā valodā – nodarbībās un koncertos, spēlēs un dančos. Starp pasniedzējiem ir bijuši Laima Jansone, Zane Šmite, Ilga Leimane, Tālis Gžibovskis, Ilmārs Dreļs un daudzas citas Latvijā pazīstamas personības.
1884. gada augustā Rainis iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, kur viņa interešu lokā bija arī filoloģija un vēsture. Ar Pēterburgu saistīti daudzi svarīgi Krievijas rietumu nomaļu etniskās kultūras izpētes pasākumi, ko organizēja Krievu Ģeogrāfijas biedrības Etnogrāfijas nodaļa. Tās rosināts, folkloras un etnogrāfijas materiālu vākšanai Latgalē vairākas ekspedīcijas (1882., 1884. un 1885. gadā) veica Pēterburgas universitātes privātdocents Eduards Volters.
Raiņa interesi par folkloru rosināja tieši Eduarda Voltera pētījumi un lekcijas, viņa mudināts, Rainis savā dzimtenē no Daugavpils novada Višķu pagasta teicējām pierakstīja kāzu dziesmas un ieražas. Raiņa raksts „Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas” publicēts 1890. gadā Eduarda Voltera grāmatā „Vitebskas apgabala latviešu etnogrāfiskie materiāli. 1.daļa” (Pēterburgā, krievu valodā).
Savukārt Trešo vispārējo dziesmu svētku rosināts, radās Raiņa satīrisks krājums „Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem” (publicēts ar pseidonīmu Jāns Jasēnu Plikšis, 1889), kur Rainis atdarināja latviešu apdziedāšanas dziesmu izteiksmi un formu, zobgalīgi vērtējot Trešo vispārējo dziesmu svētku norisi un organizāciju.
