Izrādes režija tapusi, balstoties uz pašas režisores pieredzi, kas esot bijusi sāpīga biežās skolu maiņas rezultātā. Tieši šī iemesla dēļ iestudējuma spēlēšana radot lielus pārdzīvojumus un visas sāpes nākas izdzīvot no sākuma. Izrādes mērķis ir gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem likt aizdomāties par mūsdienu problēmām tieši savstarpējā saskarsmē.
“Mūsdienu cilvēki vairs neprot saskatīt, kur ir cilvēcīgums, kur ir nežēlīgums. Manuprāt, tas ir galvenais mērķis, lai vienkārši mūsdienu cilvēki pamostas, lai viņi ierauga – paskaties uz sevi no malas, pie kā viss var novest,” stāsta iestudējuma režisore Alvīna Jeremčuka.
Iestudējumā tiek vēstīts par Kitiju, kura no mazpilsētas Aizputes pārceļas uz dzīvi Rīgā. Taču jaunajā skolā meiteni nepieņem un viņa tiek pazemota.
Tiek risinātas arī ģimenes problēmas, jo pusaudzes māte dzīvo Krievijā ar savu draugu un par meitu neinteresējas.
“Cik arī esmu dzirdējusi no citiem, dažiem bērniem vecāki īpašu uzmanību nepievērš, jo ir darbā, lai tikai nopelnītu naudu, lai būtu tikai tā materiālā vērtība. Arī pats bērns to sajūt, noslēdzas un nekad vairs neatvērsies,” uzskata Kitijas lomas atveidotāja Kitija.
“Protams, tas viss ir iz dzīves, kā saka. Viss sliktais ir – mēs no malas neredzam to tik ļoti, kā tas cilvēks, pret ko tiek vērstas sliktās emocijas. Bet mēs parādām sliktās emocijas, ko sajūt tas cilvēks, pret ko tiek vērstas emocijas,” skaidro Lolitas lomas atveidotāja Lolita.
Iestudējuma veidotāji no skatītājiem sagaida divējādas emocijas – gan aizkustinājumu, gan nepatiku, jo daudzi cilvēki varētu kādā varonī saskatīt paši sevi.
Jāpiebilst, ka izrādei ir vecuma ierobežojums no 14 gadiem, lai pasargātu bērnus no tik lielas emociju gammas.
