Ikšķiles vidusskolas skatuve ir pieredzējusi gan profesionālu mūziķu uzstāšanos, gan skolēnu priekšnesumus, bet šoreiz uz tās kāpj cilvēki ar īpašām vajadzībām no deviņiem dienas centriem un invalīdu biedrībām. Ikšķiles un Ogres pozitīvo cilvēku teātris „Ārpus robežām” sagatavojis fragmentu no izrādes, kas liek aizdomāties, ar ko jāsastopas šiem cilvēkiem, meklējot savu vietu starp mums.
„Attieksme [pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām], protams, mainās, bet ne tik strauji kā gribētu,” sacīja Ikšķiles novada invalīdu biedrības vadītājs Oskars Počkajs. „Cilvēki tomēr saprot, ka mēs, invalīdi, arī esam tādi paši kā pārējie, un neviens jau nav pasargāts,” norādīja Počkajs.
Mērot ceļu no Dagdas uz Ikšķili invalīdu brālībai „Nema” licis dejotprieks. Izmantota tiekot katra iespēja uzstāties.
Bet lielākais gandarījums ir tad, ja paveikto atzinīgi novērtē visa apkārtējā sabiedrība.
„Pirmajā reizē, kad valsts svētkos dejoja puisis ratiņkrēslā, visi skatītāji, iedzīvotāji un deputāti piecēlās kājās un ar asarām skatījās dejā. Tad bija ļoti daudz jautājumu, kāpēc, skatoties šo deju, gribas raudāt,” pauda „Nema” vadītāja Mārīte Zariņa.
Dalībnieku uzstāšanos vēroja arī starptautiska žūrija.
Režisors un pedagogs no Ukrainas uzskata, ka skatuve ir piemērota visiem, vien uzdevumiem jābūt atbilstošiem katra spējām.
„Tāpēc mēs meklējam dažādas formas, kur īpašs aktieris uz skatuves varētu justies labi. Proti, lai viņa priekšnesums izraisītu skatītājos nevis žēlumu, bet emocijas un prieka asaras. Tādā gadījumā tā ir māksla un nav svarīgi, kurš to veido,” saka režisors no Ukrainas Vitālijs Ļubota.
Pirmā festivāla „Skatuve ikvienam” ideja radās programmas „GO Beyond” jauniešiem. Turpmāk tā kļūšot par vienu no Ikšķiles novada tradīcijām.
