Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā rosīga atmosfēra – atnākušie rokdarbnieki un amatnieki grib saprast, kā vilnai, kas sākotnēji ir neitrāli gaiša, ar dabas materiāliem piešķirt krāsu.
“Sajūtas ir, ka gribas to darīt. Īstais laiks, jo tik ilgus gadus jau tas ir bijis tā, ka tikai nopirkt gatavu. Vienalga, dzija, lins vai vilna, vai kokvilna. Vai no kādiem seniem krājumiem. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad gribas ar savam rokām to darīt,” stāsta Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa.
“Bieži vien jau tādu ļoti spilgtu nedabūsim. Pārsvarā jau būs zaļganie, pelēcīgie, dzeltenīgie, smilškrāsas toņi. Visgrūtāk, ko ir dabūt - zilos, sarkanos,” skaidro Latvijas Dabas muzeja (LDM) Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.
Lai arī tagad - Lieldienu olu krāsošanai - cilvēki lūko pēc dabas materiāliem mežmalās, kas vēl tikai kūst no sniega, Inita Dāniele atklāj, ka izteiktu krāsu piešķir arī tie dabas materiāli, kas ikdienā liekami uz pusdienu galda:
“Mans īpašākais paņēmiens ir izmantot sarkano kāpostu. Un tad var dabūt tās olas nokrāsot zilganos toņos, un pilnīgi neticas, ka tā ir dabiskā krāsa, un liekas, ka tas gan ir mākslīgi krāsots. Bet, protams, ka tur var izmantot daudzas dažādas gan zāļu tējiņas, jau iepriekš savāktās, tradicionālās sīpolu mizas, var paskatīties, kas mums stāv virtuvē skapītī un izmantot kurkumu, karkādi, tēju, kafiju - arī olām var izmantot.”
Vilnas apstrādi gulbenieši plāno apgūt visa gada garumā ekskursijās un lekcijās, bet muzejā jau tagad teic - Gulbenē vilnas apstrādei ir vēsture, jo dzirnavu te netrūkst. Vilnas izziņas cikla laikā rokdarbnieces darinās arī savus darbu, jo decembrī plānota izstāde.
