Līdzīgi kā savā pirmajā personālizstādē 2012. gadā kalējs Gints Haņeckis mākslas galerijā uzbur smēdes sajūtu, piedāvājot apskatīt un arī iegādāties dažādus kalumus - kamīna piederumus, svečturus, vēja rādītājus, durvju eņģes, rokturus un slēdzenes, kapļus, zvanus un naglas. Neizpaliek arī dekoratīvi sienas un galda dekori, tējkannas, pudeļu attaisāmie, korķu viļķi un daudz kas cits.
Haņecki saista asprātīgas konstrukcijas un nestandarta risinājumi, teiksmaini tēli, kas šķiet kā no filmas „Zvaigžņu kari” nākuši.
„Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Man pašam šis darbs patīk, un tas ir daudz no svara. Negribu būt viens no daudziem. Negribu, ka manu darbu liela, jo darbam jārunā ir pašam. Manuprāt, rūpnieciski ražotās lietas cilvēku neuzrunā. Man patīk raupjas lietas. Vienkārša metāla caurule, bet nedaudz saplacināta, tā pārvērtusies par svečturi ar senatnes noskaņu," par saviem darbiem stāsta Gints Haņeckis.
Gints Haņeckis ir viens no retajiem kalējiem, kuram nodarbošanās ir gan vaļasprieks, gan maizes darbs. Viņa darbi top Tukuma novada Tumes pagasta „Vecupeniekos”, kur iekārtota darbnīca. Kalēja amata prasmi Haņeckis apguvis pašmācības ceļā - kā mantojumu no vectēva Jāņa Haņecka, kurš savulaik strādājis par kalēju dārzniecībā. Ieguvis Amatniecības kameras meistara diplomu un ir Latvijas Kalēju brālības biedrs. Saņēmis titulu „Dižais amatu meistars Kurzemē” un Kurzemes Tūrisma asociācijas balvu „Lielais Jēkabs”.
„Kalēja darbu vienā dienā nevar apgūt. Tas ir rets amats. Meistarība aug līdz ar praksi. Turklāt kalēja amats ir ļoti vīrišķīga profesija, kur nepieciešama ne tik vien mākslinieciskā iztēle, amata prasme, bet arī daudz fiziskā spēka, jo kalšana nav viegls darbs. Kalēja darba pamats esot vienkāršs, tomēr šī profesija jāapgūst visu mūžu. Pasūtījumi laika gaitā bijuši dažādi, no visas Latvijas un arī ārvalstīm, kur vairs nav daudz šādu amatnieku, kas strādā ar rokām un no metāla taisa ne tikai detaļas, bet veselus priekšmetus, turklāt par viņu kalumiem jāmaksā barga nauda,” stāsta Haņeckis.
Izstādi mākslas galerijā „Durvis” iespējams apskatīt līdz 3. martam.