Folkloras kopas vadītāja Sarmīte Teivāne atzīst, ka viņi turpina dziesmās un dejās skandēt savu vecvecāku nodotās tautas tradīcijas. Tomēr dziesmu krājums pasmelts arī folkloras krātuvē, Mūzikas akadēmijā un no notīm.
"Agrāk mēs dziedājām tikai tās dziesmas, kuras bija dziedājušas mūsu vecmammas. Mūsu repertuārā pamatā skanēja tās dziesmas. Mēs nemeklējām notis, neklausījāmies ierakstus, bet mums bija laime, ka varējām apgūt dziesmas no mūsu dzīvajām vecmammām," stāsta Teivāne.
Pēc Sarmītes Teivānes domām, tautas mūzikas instrumentiem piemīt meditatīvas spējas nomierināt.
"Vakarā, kad esi saguris, ja tu apsēdies un nokoklē kādu dziesmiņu, tev uzreiz paliek vieglāk, jo enerģētiski tā tevi kaut kā līdzsvaro un atbrīvo," saka Teivāne. "Tu vienkārši norimsties. Tev prāts vairs neskrien pa priekšu, tu nešaudies pats ar savām domām. Tu vienkārši spēlē stīgas un saproti - jā, viss notiek, gaiss tev apkārt kļūst citādāks, asins tevī sāk riņķot citādi."
