Vecrīgā ir vairāki suvenīru veikali. Tajos var atrast dažādas tradicionālas lietas, kas asociējas ar Latviju, piemēram, dzintara un sudraba rotas, māla traukus un adījumus. Taču arvien populārākas kļūst senās latviešu zīmes. Tās atrodamas uz dažādiem suvenīriem.
"Mums ir koka [zīmes] un citreiz ir uz t-krekliem uzstrādātas, bet pārsvarā viņas koncentrējas uz koka. Mums arī šeit ir uz ziepēm, bet lielākais pārsvars ir uz koka", tā stāsta Sanita, viena no Vecrīgas suvenīru veikala darbiniecēm. Tur vesels stends atvēlēts suvenīriem ar latviešu zīmēm, piemēram, no koka izgrebtiem jumīšiem, Māras krustiem, auseklīšiem. Arī uz ziepju iepakojumiem uzdrukātas latviešu zīmes, skaidrojot, kā uzlabosies cilvēka labsajūta, ar tām mazgājoties.
"Tūristi no Krievijas, viņi pirmo ierauga ugunskrustu, viņiem tas atgādina svastiku, kas viņiem tikai ir uz otru pusi. Vācieši arī vispirmais pamana ugunskrustu, manuprāt, tas bija šis... Arī angļi, vienkārši viņiem liekas interesanti. Viņi jautā, un tad mēs arī izskaidrojam, ko katra zīme dara. Mums ir arī apraksti trīs četrās valodās - krievu, angļu, vācu un latviešu. Cilvēki viņas pērk, viņas ir ļoti pieprasītas," rāda un klāsta Sanita.
Viņa atzīst - latviešu zīmes mūsdienās kļuvušas par mārketinga triku. Kā piemēru viņa rāda divus suvenīrus - ziepes ar latviešu zīmēm un ziepes bez tām:
"Īstenībā, es teikšu godīgi, ka mums ir šādas ziepītes un mums ir šādas. Mēs nolikām blakus viņas koka zīmītēm un tad tās pērk ļoti. Ārzemnieki pērk, latvieši nopērk, jo viņiem tas liekas interesanti. Kad varbūt tu mazgā rokas un tu varbūt to zīmes spēku uzņem sevī."
Sanita stāsta, ka šāds mārketings ļaus latviešu senajām zīmēm kļūt par Latvijas simbolu pasaulē, līdzīgi kā Parīzē Eifeļa tornis, bet Berlīnē - Brandenburgas vārti.
Dagnija Pārupe no tautas tērpu centra „Senā klēts” stāsta, ka senos laikos latvieši zīmes lika uz dažādiem priekšmetiem – rotām, darbarīkiem, apģērbiem. Viņa atzīst, ka mūsdienās uz suvenīra attēlota zīme var kalpot par impulsu interesei par senajām tradīcijām.
Kā šādu zīmju lietošanu vērtē zīmju pētnieki? Mūsdienu latviešu raksta zīmju un dzīvesziņas pētnieks Valdis Celms skaidro, ka zīmes var izmantot dažādi:
„Zīmes var būt praktiskas – kaut kādam nolūkam, kaut kādai vajadzībai. Tad funkcijas mēs varētu iedalīt tādās psiholoģiski sakārtojošās, estētiskās funkcijās. Un noteikti jāpiemin simboliskās funkcijas vai sakrālās, tātad jau tādas tīri garīgas funkcijas, kas runā par pasaules uzbūvi, par pasaules redzējumu.”
Taču ar zīmju lietošanu nedrīkst pārspīlēt, brīdina Celms:
„Kā rotājums viņas nonāca pretrunā ļoti bieži ar materiālu, teiksim, ar izstrādājuma, kaut kāda priekšmeta uzbūvi un pretrunā arī ar funkcionālo pusi, un tad tā lieta ir slikta. Tāda tukša rotāšana ir nevērtīga un pat bīstama un kaitīga. Bet, ja šis rotājums ir pamatots, un ietver pamatotu simbolisko nozīmi, tad [to var darīt].”
Pētnieks iesaka – pirms likt zīmi uz kāda materiāla, vajadzētu pastudēt gan tās nozīmi, gan zīmju iesaisti plašākās kompozīcijas. Tad zīmes darbosies gan praktiski, gan estētiski.
