Varis Auziņš ir basīšu pētnieks un tā spēles atjaunotājs Latvijā, kurš jaunu bases instrumentu izgatavošanā iesaistījis vairākus tautas mūzikas un kokapstrādes entuziastus. Šie vīri divas reizes mēnesī satiekas Drabešu muižas amatu mājā, lai izgatavotu katrs savu latviešu tradicionālo basa instrumentu.
"Lai uztaisītu tradicionālu basu, vajadzīgas trīs lietas. Vajadzīgs koks, no kā taisīt basi - tā pārsvarā ir egle, kļava. Tad ir vajadzīga cūka, no kuras mēs iegūstam zarnas un stīgas arī paši varam uztaisīt. Šīs stīgas ir savītas no cūkas zarnām. Vienā stīgā ir aptuveni sešas līdz septiņas zarnas. Un ir vajadzīgs zirgs, no kura mēs iegūstam zirga astrus," stāsta Varis Auziņš.
Katram šī projekta dalībniekiem ir savs iemesls, kāpēc nolemts paša rokām izgatavot mūzikas instrumentu. Vienam tas ir tehnisks izaicinājums un eksperiments pamēģināt ko jaunu, citam tā ir vēlme izveidot instrumentu, ar kuru pēc tam muzicēt.
"Mana lielākā interese ir, kā tehnoloģiski tas notiek. Par cik es strādāju arodskolā par skolotāju, no skolniekiem interese šad un tad pārādījās. Tā pati ģitāru būve. Tā es esmu iesācis ar tiem instrumentiem brīvajā laikā," saka basītes izgatavotājs Mārtiņš Jurciņš.
"Es esmu no vīru kopas "Vilki". Mūsu mūzikas instrumentu klāstā nav šāda mūzikas instrumenta. Kad mēs dziedam kādas strēlnieku dziesmas un tā laika dziesmas, tur ļoti labi tā varētu iederēties," spriež basītes izgatavotājs Jānis Krūmiņš.
Šis instruments latviešu lauku deju mūzikas kapelās bija populārs vairāk nekā pirms 100 gadiem. Tos neizgatavoja rūpnieciski vai masveidā. Šobrīd visā Latvijā atrastas tikai 20 bases. Katrs šo instrumentu izgatavoja no tiem materiāliem, kas bija pieejami, tāpēc bases ir nedaudz atšķirīgas gan izskatā, gan ar skaņu.
