Daugavpilī izstādē aplūkojami Latvijas novadu tautas tērpi

Visgreznākie ir kurzemnieki, visčaklākie – latgalieši. Par to liecina mūsu Latviešu tautas senie tautas tērpi. Tā saka tērpu pētnieki un autentisko tērpu atdarināšanas meistari. Šīs nedēļas nogalē Tautas tērpu centrs "Senā klēts" uz Daugavpils Vienības namu atveda 21 pašu darinātu tautas tērpu.

Nebūt nav nejauši, ka tieši Latgales tautas tērps, kas ir arī senākais no Latvijas novadu tērpiem, izstāžu nama Baltajā zālē ir pirmais, kas sagaida apmeklētājus uz  šīs nedēļas nogalē atklāto Latvijas novadu tautas tērpu izstādi. Daugavpils Vienības nama Latviešu kultūras centra vadītājai Regīnai Osmanei šis tērps ir arī pats tuvākais.

"Piesaista tā vienkāršība, krāsu toņi, domāju uz Latvijas simtgadi sev tādu tērpu uztaisīšu," teica Osmane.

Latgales senajā tērpā –  brūnos svārkos, baltā blūzē un ar greznu, bronzas stienīšiem rotātu zilu villaini un bronznas rotām – uz izstādes atklāšanu ieradās pati tās veidotāja, Rīgas Tautas tērpu centra "Senā klēts" dibinātāja un ilggadējā vadītāja Maruta Grasmane, kuras dzimtā puse ir Latgale. "Jā, tas ir mans tērps. Villaini esmu aizņēmusies no senās latgalietes," teica Osmane.

Tērpu meistare, izrādot izstādes ekspozīciju, piestāj pie krāšņajiem kurzemnieku tērpiem. "Villaine šai sievietei izšūta ar metāla salmiņiem. Uz galvas var saskaitīt, cik daudz segumu – viens galvas lakats, cepure, tad vēl viens lakats, tad šis lakats, un tad šis ceturtais apsietais lakats ap galvu. Tātad tie lielie vēji, kas ir jūras krastā, ir likuši tā ģērbties alsundzniecei," sacīja Osmane.

Pēc tautas tērpa var noteikt ne vien Latvijas novadu atšķirības, bet arī tā nēsātāju dzīvesveidu un statusu, tā ir liecība par mūsu tautas vēsturi un identitāti, stāsta Grasmane.

"Visā Latvijā visčaklākās ir latgalietes, jo tik smalki izšūtas villaines, kādas ir izšūtas latgalietēm, nekur citur Latvijā  nav. Labi, kurzemniece var lielīties ar savu dārgo saktu un, protams, ar savām divām villainēm.

Bet, vērtējot no ieliktā darba rokdarbos, nu tad visskaistākās, visgreznāk un rūpīgāk izšūtās villaines ir tieši Latgalē," sacīja izstādes veidotāja.

"Skaists ir latviešu tautas tērps, bet to jāprot nēsāt," tāpēc, kā uzsver Regīna Osmane, šī izstāde ir izzinoša ik vienam.

To, ka, folkloras kopām, deju kolektīviem šī izstāde ir vieta, kur smelties zināšanas, apliecina arī folkloras kopas "Svātra" vadītāja Sarmīte Teivāne.

"Tā ir ne tikai ideju vācelīte, bet arī zināšanu vācelīte. Šeit, šajā izstādē, ir parādīts, uz ko mums vajadzētu tiekties," atzina Teivāne.

Latviešu kultūras centra pārstāve Sandra Maskaļova īpaši gandarīta par to, ka tieši šī izstāde ievada Daugavpils Vienības nama jubileju un, to, kur šī izstāde izvietota. Tautas tērpu izstāde ar 21 latviešu tautas tērpu Daugavpils Vienības namā būs aplūkojama līdz 23. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt