Smelties gudrības LTV raidījums "Vides fakti" devās uz Brīvdabas muzeju. Vecās senču tradīcijas eglītes rotāšanā ir krietni videi draudzīgākas par mūsdienās pieņemtajām plastmasas bumbām un spīdīgām, elektrību tērējošām lampiņām.
Jau 1554.gadā rakstos esot fiksēta Rīgā pirmā izpušķotā eglīte. Latviešu tradīcijas savulaik paģērēja egli pušķot uz kāzām, vēlāk arī uz ziemas saulgriežiem. "Visu to, kas bija kādreiz puzura daļas, šis ir no Kurzemes kāzu puzura rotājums, tas viss tiek likts eglītē," stāsta un rāda seno tradīciju zinātāja Māra Kuplā: "Un visas tās lietas eglītē kustējās, cilvēki gāja garām, notika gaisa maiņas, un tas viss kustējās tāpat kā puzuros."
No 18.gadsimta vietējie ļaudis egles rotā arī ar piparkūkām, čiekuriem, āboliem, pīlādžogām un mežrozītēm. "Un šī ir ļoti skaista rota," rāda Māra Kuplā. "Tagad esam pieraduši, ka tādas rotas var uztaisīt ar šķērēm no spīdīgiem papīriem, bet senos laikos tā bija īpaši skaista rota, kas dārgi maksāja, jo ne visi galdnieki mācēja izgatavot šīs skaistās ēveļskaidu lokas. Tās taisīja no apses un galdnieks, kurš mācēja, tās gatavoja."
Par šādu darbu galdnieki pretī esot prasījuši vienu cimdu pāri. Senāk svētkiem ļaudis gatavojās laicīgi, materiāli tika savākti jau vasarā un rudenī. "Latvieši ir tā interesanti iekārtoti - ja viņam kaut kas pietrūkst, viņš nekad neapstulbst. Viņš vienmēr atrod ko citu, ko likt eglītē," norāda Māra.
Vēl viens dekors, ko kāra istabās, ir kartupelis, kurā var sadurstīt dažādās vārpas vai, piemēram, putnu spalvas.
Arī raidījums "Vides fakti" iemēģināja roku šāda rotājuma veidošanā. Tomēr pati, pati krāšņākā rota latviešiem ir un paliek puzurs. Lielos kārā istabā, mazos eglītē. Māra Kuplā labprāt sniedz padomu šī dārguma veidošanā: "Mums ir jāņem 12 no niedrēm savāktus spīdzeņus. Pēc tam ņemam diegu, pavediens ir vajadzīgs 12 reizes garāks un vēl garāks, tātad 14."
Tas nozīmē, diegam ir jābūt 14 spīdzeņu garumā. "Ieveram adatā un varam sākt strādāt. Jāiever pirmie četri pēc kārtas, nevis visi 12. Nē, četri pēc kārtas. To adatu vienkārši kratiet cauri. Tad ņem un sasien, un tagad mums ir mājas pamati. Un velkam vēl divus klāt," uz darbību secību norāda Māra.
Un tā pa daļām vērpj klāt niedres un ar striķi apvelk galus. Sākumā izveidojas kā Ēģiptes piramīda, bet, kad ir pievienoti visi 12 spīdzeņi – tieši tik, cik gadā mēnešu -, puzurs ir teju vai gatavs.
Turpinājumā to jādekorē ar visu, kas ir pa rokai. Šoreiz izvēle par labu diegiem un putnu spalvām. Raidījums "Vides fakti" par savu izgatavoto puzuru ļoti lepojas, tomēr, ieejot blakus telpās, lepnums nedaudz noplok un jāsecina, ka iesācējiem ir vēl, kur augt.
Ja puzuru pagatavošana šķiet pārāk sarežģīta, tad ieteicams pamācīties no bērniem, kuru fantāzijas spējas ir neierobežotas. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Priedīte” ir eko bērnudārzs, kur bērni ne tikai ēd veselīgi un spēlējas ar koka rotaļlietām, bet arī mācās paši pagatavot videi draudzīgas lietas. Raidījums "Vides fakti" tiek sagaidīts ne tikai ar dziesmām, bet arī ar piparkūkām, kuras bērni paši izcepuši. Daļa tiek apēsta, daļa tiek pataupīta svētku eglītei.
Mazā Ulla raidījumam "Vides fakti" skaidro, kāpēc piparkūkā dur caurumiņu: "Lai striķīti varētu uztaisīt". Savukārt Luīze ar savu piparkūku rotās eglīti: "Piesiešu striķi un tad likšu eglītē."
Bērnudārzā iegūtās zināšanas bērni nes arī uz mājām un māca vecākiem, kā būtu pareizi izrotāt eglīti.
"Mēs mājās karinām piparkūkas un ābolīšus," piebilst Uldis. Taču Marta gatavos svecītes: "Es taisu no bišu vaska svecīti. Es viņu tā apripinu, piespiežu un, redzi, kāda smuka svecīte sanāk!"
Vienā no grupiņām tiek gatavots pavisam īpašs eglītes rotājums. Rūpīgi jāstrādā visiem bērniem, un gala rezultāts ir burvīgs. "Tas papīrs bija jau izgriezts, vajadzēja paņemt līmi, nokrāsot papīru un uzlīmēt vilnu un tad ar diedziņu apkārt," norāda Oto.
Arī Elma izstāsta, kā pagatavojusi savu eglītes rotājumu, kas tapis dažās minūtēs. Ja vēl galā piesien čiekuru vai priedes zariņu, izskatās pavisam jauki un var iztikt bez spožām lampiņām un plastmasas bumbām. Egli var izpušķot ļoti skaisti ar videi draudzīgiem materiāliem.
