Skandējot tautas dziesmas, kam gluži tāpat kā savam tautastērpam, būtu jābūt katrā mājā, savu simtgades ceļu Bauskā sāk izstāde ''Mans tautastērps''. Ideja iemūžināt un popularizēt latvju sievietes savos tautas tērpos radusies ģimenes ārstei Ilzei Strēlei, kuras vaļasprieks jau daudzus gadus ir dziedāšana un fotogrāfēšana:
„Tiek fotogrāfēti kolektīvi tērpos, varbūt atsevišķi cilvēki kolektīvu tērpos, bet es līdz šim vēl nekad nebiju redzējusi, ka tiek fotogrāfētas sievietes katra savā personiskajā tautastērpā.”
Kopš 2015. gada rudens dažādos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados fotogrāfijās iemūžinātas 25 sievietes, tostarp arī divas ārzemēs dzīvojošas latvietes, kuras atsaukušās aicinājumam dalīties ar savu tautastērpa stāstu, kāds neapšaubāmi ir katrai no dalībniecēm.
„Es pieņemu, ka tas ir veidots apmēram 1940. gadā, jo mana vīra vecmāmiņa dziedāja korī un dziedāja šajā tautastērpā. Tas bija Skrīveros, bet visām skrīverietēm kā tāds kolektīvs noformējums bija Rucavas tautas tērps,“ stāsta skrīveriete Daiga Martinsone.
Jelgavniece Mārīte Pumpure: „Mūsu ģimenē tie sapņi par tautastērpiem ir jau no dikti seniem laikiem, un kaut kā mēs visas ģimenes sievietes esam tikušas pie tiem tautastērpiem.”
Līdzās fotogrāfijām, kas uzņemtas Latvijas dabā, arī apraksts, kuru Dace Sadaka papildinājusi ar dzejas rindām. Atsevišķi izcelta arī sieviešu tradicionālā galvas rota vainadziņš, kuru rotu meistare Ginta Zaumane iemūžinājusi izšuvumā.
Jau nākammēness izstāde būs apskatāma Jelgavā, bet darbs turpinās, un līdz Latvijas simtgadei iecerēts 100 fotogrāfijas apkopot grāmatā ''Tautastērpu stāsts''.
