Grāmatā “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei” apkopotas fotogrāfijas un apraksti par vairāk nekā 600 mūsdienās austām segām, kuru saknes meklējamas tautas amatniecības tradīcijās.
Īpaša uzmanība šajā apjomīgajā izdevumā pievērsta latgaļu, ķoniņu, lībiešu un suitu segām. Grāmatā atspoguļotas aušanas tradīcijas no pirmsākumiem līdz mūsdienām dažādos Latvijas novados.
Grāmatas atvēršanas svētkos kuplā skaitā pulcējās Latvijas labākās audējas, kas aušanu uzskata par sirdslietu un aktīvi piedalījušās grāmatas tapšanā.
“Par to es ļoti priecājos, mēs visi ļoti priecājamies, jo tas ir sirdsdarbs, ar to nav saistīta nekāda peļņa. Tas tiešām ir tas, ko kādreiz darīja mūsu vecmāmiņas, un arī mēs to tagad darām. Par to ļoti priecājamies,” padarīto vērtē Tīnūžu tautas nama LMS “Tīna” vadītāja Ilze Kupča.
“Pirmoreiz segām, ar visiem krāšņajiem rakstiem, ir atsevišķs, milzīgs foliants (..),” piezīmē literatūrzinātniece, grāmatas līdzautore Janīna Kursīte-Pakule. “Bija drusciņ bailes, ka viens brīdis un, tāpat kā dainas, segas var pazust (..) Es ceru, ka šī grāmata palīdzēs apzināties mums pašiem to vērtību, kas ir segā. Materiālo, nemateriālo un arī garīgo vērtību,” saka Kursīte-Pakule.
Izdevums tapis ar privātu finansējumu, un starp autoriem ir arī etnogrāfs Uģis Niedre un mākslas zinātniece Inese Sirica. Lai arī grāmata izdota Latvijas simtgades noskaņās, projekta dalībnieki uzskata, ka grāmatas vēstījums paredzēts arī tūkstošgades svinībām, tādējādi uzsverot tradīciju nemirstību un mūžīgo vērtību.
