Uz Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeju atceļojusi gan eksponātu, gan informācijas ziņā apjomīgā izstāde “Latviskās dvēseles raksti”. Tās galvenā pamatdoma ir mēģināt izskaidrot, kas ir latvieši un kāds ir viņu redzējums. Viss sākas ar enerģijas punktu no kura izaug pasaules režģis, un līdzdalīgs pasaules veidošanā varbūt ikviens. “Vairāk vai mazāk no mums ir atkarīgs, kāda tā pasaule ir šodien. Tāpēc ir šī interesantā piramīda kā pāršķeltā zeme. Viņa aizdegās košāk, ja cilvēks tur ieliek roku un tā kā dod savu enerģiju,” saka projekta vadītāja, Latvijas Nacionālās kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene.
Latviešu dvēseles neatņemams enerģijas avots ir arī dziesmu svētki un tautas tērpa valkāšanas tradīcijas. Ar 26 tērpiem no tautas tērpu centra “Senā klēts” pārstāvēti visi kultūrvēsturiskie novadi, un katram piešķirts kāds posms cilvēka dzīvē. “Mēs sakām- iet rakstā. Gan šuvums rakstā, gan audums rakstā, gan arī dzīve rakstā, tā kā laikam mums latviešiem raksts ir nozīmīgs un tautas tērpā šis raksts ir visvairāk redzams,” norāda tautas tērpu centra “Senā klēts” tautas tērpu eksperte Ziedīte Muze.
Izstādē senās vērtības savienojas ar mūsdienīgo, radot dinamiku un ļaujot izpētīt kopsakarības. “Mēs redzam visus novadus un to novadu atšķirību. Katrā novadā ir savas nianses, kas pasvītro, ka es esmu no turienes vai turienes. Mēs esam vienoti, bet tomēr atšķirīgi. Tas mani visvairāk uzrunā,” atzīmē izstādes apmeklētāja Ausma Spalviņa.
Izstāde jau pabijusi Minhenē un Luksemburgā, Vidzemē un Kurzemē un katrā vietā tā papildināta ar ko īpašu. Zemgalei speciāli darināta krāšņā villaine. Izstāde Jelgavā būs apskatāma līdz 22. aprīlim, bet tās veidotāji cer, ka izdosies atrast arī muzeju, kur “Latviskie dvēseles raksti” varēs kļūt par pastāvīgu ekspozīciju.
