Kokles kā mūzikas instrumenta pirmsākumi meklējami vēl pirms mūsu ēras. Latvijā sastopamas galvenokārt divu tipu etnokokles - ar spārnu, ko dēvē par Latgales koklēm, un bez spārna - Kurzemes kokle. Protams, akadēmiskās kokles, ko redz lielajās koncertzālēs, cilvēki atpazīst visbiežāk. Taču spēlēt šo instrumentu prot ne katrs, tāpēc mūzikas jomā bieži notiek dažādas meistardarbnīcas, piemēram, ērģelniekiem un draudžu koristiem, bet koklēm Latgalē nav notikušas vēl ne reizi. Aglona ir arī īpaša vieta un aura, kur notikt kokles meistarklasēm.
''Pats esmu koklētājs, esmu pamanījis, ka koklētāji ir īpaša suga, koklēšanas spēli vajag popularizēt, tā labi iederas dziedēšanai godam. Kokle ir vienkārša instruments, man ir vairāk par 11 stīgām, iemācīties var ikvien,s kam ir pirksti uz rokām, var iemācīties vienas dienas laikā,'' saka priesteris Rodions Doļa.
Slavētāju kurss kopā pulcināja teju 40 koklētājus un ģitāristus no dažādām Latvijas vietām. Daži dalībnieki pirmo reizi paņēma rokā kokli un jau uz meistarklases noslēgumā spēja nospēlēt pirmo skaņdarbu. Instrumentu spēles tehnikas apguvi un pilnveidi mācīja Latvijā slavenā koklētāja Laima Jansone:
''Man jau pašai patīk strādāt ar pamatiem, kad iemāci pamatakordus, kā apgūt. Kad cilvēks apgūst, viņš jau zina, ko viņš grib tālāk spēlēt.''
Latvijā koklēšana nav izplatīta nodarbe, to apliecina ari meistarklašu dalībnieki un vadītāji, kuri paši kokles mākslu apguva pašmācības ceļā.
Koklētājs Aivars Zariņš atzīst, ka ''vīriešu koklētāju ir ļoti maz, kādi 20, sieviešu vairāk, bērnu daudz kas mācās pulciņos, kokle nav tik izplatīta kā vijole''.
Šobrīd kokles mākslu aicina apgūt dažādos skolas pulciņos, bet nopietni to var apgūt Rēzeknes mūzikas skolā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Etnomuzikoloģijas nodaļā, bet turpināt studijas augstā profesionālā līmenī iespējams Somijā.
