Brīvības bulvāris

Sabiedrība pieņem cits citu cilvēciskā līmenī, ne politiskā. Saruna ar Mārtiņu Kaprānu

Brīvības bulvāris

Kara kulturālās sekas un blakusefektus izjutīsim visasāk. Saruna ar filozofu Igoru Gubenko

20. gs. posttraumatiskais sindroms un Ukrainas kara bailes. Saruna ar Agitu Lūsi

Sociālantropoloģe: Psihiatrijas lomu savulaik nostiprināja karš

Karš savulaik nostiprināja psihiatrijas pozīcijas un izpratni, ka arī emocionāli pārdzīvojumi var radīt būtiskas, tostarp fiziskas, veselības problēmas, Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” norādīja filozofe, sociālantropoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes docente Agita Lūse.

Runājot par psiholoģiskās traumas jēdziena vēsturi, tieši karš nostiprinājis psihiatrijas pozīcijas, stāstīja Lūse.

“Britu armijas virspavēlniecība bija apjukusi, jo bija ļoti daudz cilvēku, kurus nācās demobilizēt tādu samērā neizskaidrotu simptomu dēļ.

Starp demobilizētajiem bija cilvēki, kuriem bija tādi simptomi kā runas spēju zudums, dažkārt locekļu paralīze, murgi, bet viņi nebija ievainoti fiziski,” skaidroja Lūse.

Tikai tad britu un franču psihologi nonāca pie tāda jēdziena kā “šāviņa šoks”, kam vēlāk parādījās sinonīms “kara neiroze”. Vairāki pētnieki nonāca pie slēdziena, ka arī ilgstoši pēc kara beigām kara veterāniem ir grūtības atgriezties sabiedrībā, pierast pie miera, viņi bija kļuvuši aizdomīgi, piesardzīgi, tostarp savas ģimenes vidū. Pēc Vjetnamas kara apritē ienāca jēdziens “posttraumatiskā stresa sindroms”. 

“Pirmā pasaules kara laikā sākotnējā nostāja bija, ka tiešus ievainojumus neguvušie kareivji un virsnieki simulē, ka viņiem īstenībā nekas nekait, ka viņi izliekas.

Tikai ar laiku, pavadot ilgāku laiku ar viņiem dažādos centros, saprata, ka ne tikai paša apdraudējums, bet visdrīzāk kara biedra zaudējums vai ļoti spilgts cilvēku bojā ejas iespaids viņus tiešām paralizēja, padarīja mēmus, nekustīgus, zaudējušus ticību saviem spēkiem,” stāstīja Lūse.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt