Profesore Sanita Osipova: Satversme ir vieta, kur nācijai patverties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Latvija gāja citu ceļu un savu pamatlikumu nosauca īpašā vārdā – Satversme. Mums bija šis vārds, vēl pirms materializējās doma par Latvijas valsti," LSM.lv lasītājiem skaidro juriste, Latvijas Universitātes profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. "Satversme ir tas lielais "jumta likums", kas sniedz patvērumu ikvienam." Latvijas Satversme stājās spēkā tieši pirms simt gadiem – 1922. gada 7. novembrī –, bet kāpēc tā mums bija un ir vajadzīga arī šodien?

Viens atsevišķs cilvēks ir kā smilšu graudiņš liedagā. Dzīves vēji viņu viegli var pacelt un aiznest plašajā pasaulē. Ja cilvēku nekas nesaista, viņš var tikt mētāts pa dzīvi un tā arī neatrast savu vietu. Taču cilvēks nav smilšu graudiņš. Cilvēks savu cilvēcību iegūst, dzīvojot sabiedrībā. Ģimene, kaimiņi, draugi, skolotāji, visi cilvēki, kurus satiekam savā dzīves ceļā, mums māca būt cilvēkiem.

Likumi, kur vajadzīgā laikā patverties

Ko man nodrošina Satversme?

Sanita Osipova: 

  • Iespēju piedalīties savas valsts dzīvē. Es tāpat kā ikviens Latvijas pilsonis varu lemt par savu valsti gan kā vēlētājs, gan kā tautas pilnvarots pārstāvis, gan darboties kā amatpersona vai pašvaldības darbinieks.
  • Tāpat es varu prasīt paskaidrojumus no valsts, ja tā nelietderīgi, nepārdomāti tērē mūsu kopējos resursus.
  • Es varu izteikt kritiku, bet varu arī iesaistīties un sekmēt to, lai kļūmes tiek labotas. Jo Latvijas valsts un tās labklājība ir mūsu kopīgā rūpe.
  • Satversme man dod pārliecību, ka konflikta, nelaimes vai citu nepatikšanu gadījumā valsts nodrošinās manas lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.
  • Satversme nosaka, ka valstij jādod man atbalstu jeb "ekonomisko spilvenu", bezdarbnieku pabalsta vai cita pabalsta formā, lai varu savākties un pārvarēt grūtos laikus.
  • Satversme sniedz iespēju maniem bērniem iet bērnudārzā, skolā, universitātē un iegūt izglītību latviešu valodā, iesakņojoties dzimtenē.

Vēsturiski jēdziens konstitūcija (latīniski: Constitutio) pārmantots no Romas impērijas, kurā tas apzīmēja imperatora izdotu vispārsaistošu likumu ar visaugstāko spēku. Kad 18. gadsimtā Rietumu kultūrā sāka veidoties konstitucionālisms, proti, valsts uzbūve un pārvalde tika ielikta tiesiskos rāmjos, valsts pamatlikumus dažādās valstīs nosauca tieši par konstitūcijām. Tā tas bija Francijā, tā tas bija Amerikas Savienotajās Valstīs, Polijā un citviet pasaulē, proti, valstīs, kur tika pieņemti pirmie valsts pamatlikumi.

Latvija gāja citu ceļu un savu pamatlikumu nosauca īpašā vārdā – Satversme. Mums bija šis vārds, vēl pirms materializējās doma par Latvijas valsti. Jaunlatvietis Atis Kronvalds 1869. gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai latviešu valodā lietot vārdu "satversme", tāpēc ka "cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes." Satversme ir tas lielais "jumta likums", kas sniedz patvērumu ikvienam, nodrošinot taisnīgumu, mieru, labklājību. Jau pašā Latvijas pamatlikuma jēdzienā ir ticis ielikts mūsu nāciju sargājošs spēks.

Satversme liek pamatus un sargā mūsu valsti un tās cilvēkus.

Tā noteic mūsu valsts vērtības un to, kā tās īstenojamas un aizsargājamas. Jau Satversmes izstrādes laikā tika uzsvērti Latvijas valsts iekārtas pamatprincipi: valsts suverenitātes princips, demokrātijas princips, republikas princips un tautas suverenitātes princips. Satversme paģērē arī ievērot tādas pamatvērtības kā cilvēka cieņu, personas pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, nācijas suverenitāti, varas dalīšanas principu un likuma varu.

Satversme sekmē nācijas drošu, taisnīgu un cieņpilnu dzīvi savā dzimtenē.

Vai un kā mēs saprotam un īstenojam Satversmes prasības, ir tikai mūsu atbildība.

Satversme cauri laikam nes mūsu valsts ģenētisko kodu, ko katra paaudze piepilda ar sava laika garam atbilstošu saturu.

Katrs atsevišķais cilvēks pieder kaut kam lielākam

Cilvēki ar vienu valodu, pieredzi un tikumiem viegli saprotas, veido attiecības, sadarbojoties paaudzēm ilgi, izkopj kopīgu kultūru, tā izaužot kopīgu vēstures pavedienu. Cilvēks tiek iekausēts cilvēkos. Tiek apgūta valoda, tikumi un netikumi, uzklausīta sveša dzīves pieredze un krāta savējā, lai mācītos no svešām kļūdām un neatkārtotu savējās. Tā cilvēks iegūst savu identitāti, iekļaujas kolektīvajā, kļūstot par vienu no savējiem, kļūstot piederīgs savai sabiedrībai. Tādējādi veidojas atsevišķa cilvēka piederība kaut kam lielākam nekā tikai tuvākās sabiedrības loks, ar kuras locekļiem ir bijušas ikdienišķās attiecības.

Arī smilšu graudiņš rūpīgā apstrādē, sakļaujoties ar citiem graudiņiem, var kļūt par daļu no kaut kā lielāka, stabila un ilglaicīga, ko vējš tik viegli nepacels.

Cilvēks apzinās savu nacionālo identitāti jeb piederību nācijai. Mēs saprotam citus, pat ja tos nepazīstam, jo runājam vienā valodā, lasām vienus tekstus, dziedam vienas dziesmas, mums ir kopīgas vērtības, kas izkristalizējušās kopīgos pārdzīvojumos, ko esam pieredzējuši paši vai mūsu senči. Mūs iepriecina un sāpina līdzīgas lietas. Mums ir kopīga dzimtene – zeme, ko paaudzēm esam kopuši, mīlējuši un sargājuši. Mēs esam kopība, pat ja esam šķirti un nepazīstam viens otru, jo esam nācija.

Kad cilvēku kopums, kuru vieno nacionālā identitāte, apzinās savas kopības vērtību un unikalitāti, sāk šķetināt kopīgo likteni, rakstot nācijas veidošanās vēsturi, to nošķirot no kaimiņu pieredzētā, un nolemj turpmāk paši lemt savu likteni, uzņemoties atbildību par savu dzīvi, veidojas nācijas valstsgriba jeb vēlme pašnoteikties, dibināt un sargāt savu pašu valsti, nepakļaujoties svešai varai. Nācijas valstsgriba ir tas cements, kas tiek likts ikvienas valsts pamatā.

Kas likts valsts pamatos?

Valsts ir sabiedrības politiskā organizācija, kuras mērķis ir nodrošināt kolektīvam taisnīgumu un labklājību, bet galvenais – radīt cilvēku kopdzīvei drošas kopīgas mājas, kurās visi, kas jūtas piederīgi noteiktai nācijai un uzskata savu nāciju par vērtību, ir brīvi un vienlīdzīgi. Taču cilvēki, kuri ir nolēmuši dibināt valsti, to nevar veikt bez tiesību palīdzības. Tikai tiesībās var formulēt vispārsaistošas prasības, kuru ievērošana turpmāk tiks īstenota, balstoties kopīgā gribā.

Lai veidotu valsti, ir jāizlemj un juridiski jāfiksē, kas tiks likts valsts pamatos: kādas vērtības ir uzskatāmas par vissvarīgākajām kopīgajām vērtībām? Kas tā būs par valsti: monarhija vai republika, demokrātija vai autoritāra valsts? Kāda būs valsts pārvaldes struktūra, un kā tiks ieceltas amatpersonas? Kādas tiesības valsts garantēs savai tautai, un kādi būs pilsoņu pienākumi?

Mēs gribam savu valsti, un tā pastāvēs tik ilgi, kamēr pietiekami liels skaits no nācijai piederīgajiem ar savu gribu un darbiem to uzturēs.

Dibinot savu valsti, cilvēkiem ir jāvienojas par kopdzīves pašiem pamatiem, juridiski fiksējot vienošanos, ko filozofi ir nosaukuši par sabiedrisko līgumu konstitūcijā jeb tiesību aktā ar visaugstāko juridisko spēku, jo tas satur un materializē nācijas valstsgribas pašu esenci.

Latviešu nācija savu valstsgribu īstenoja, dibinot valsti 1918. gadā. Jau dibinot valsti, tika skaidri noteikts, kāda šī valsts būs un kādas pamattiesības tā nodrošinās saviem pilsoņiem. Latvijas Republika tika dibināta, kā "republika uz demokrātiskiem pamatiem", kurā tiek īstenota pilsoņu līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesība, un nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība. To skaidri noteica Tautas padomes 1918. gada 17. novembrī pieņemtā Politiskā platforma.

Īstenojot demokrātijas ideju, Latvijā 1920. gadā tika ievēlēta Satversmes sapulce, pirmais tautas vēlētais parlaments valsts vēsturē. Kāpēc Latvija nenosauca savu pirmo parlamentu, kam tika uzticēts izstrādāt valsts pamatlikumu un ielikt valsts tiesību sistēmas pamatus, par konstitucionālo sapulci vai konstitucionālo asambleju kā citviet pasaulē? Jo tieši ar vārdu "konstitūcija", modificētu dažādās valodās, tiek apzīmēts valsts pamatlikums. Latvijai šis vārds ir savs – Satversme, tāpēc tas ir ļoti latvisks pamatlikums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti