"Šobrīd ir jāsaprot, ka krieviem, patīk mums tas vai nepatīk, – viņiem pieder iniciatīva, un viņi joprojām iet uz priekšu. Ukraiņu armijai iet smagi, un visas tās hiperoptimistiskās sarunas, ka mums tūlīt, tūlīt sāksies pretuzbrukums un mēs krievu karaspēku izdzīsim no visām vietām, ieskaitot Krimu, – pagaidām tam visam pamata nav," norādīja Rajevs.
"Tas varētu notikt, ja Ukraina plānveidīgi gatavos savas jaunās rezerves, ja viņi saņems papildu ieročus, ja viņi savlaicīgi visu to metīs kaujā, bet tad, kad viņi būs gatavi," viņš piebilda.
Pretējā gadījumā var atkārtoties līdzīgas situācijas tām, kurās ukraiņu spēki strauji bija pārgājuši pretuzbrukumā, bet tas beidzies ar sliktiem rezultātiem. "Pāriet uzbrukumā vajag tad, kad jūs esat tam reāli gatavi, nevis ir vajadzīgs panākt kaut kādu politisko uzvaru uz kaut kādu datumu vai aiziet līdz kādai vietai, lai parādītu, ka jūs uz turieni aizgājāt," skaidroja militārais analītiķis.
"Emocijām karā absolūti nav vietas," Rajevs uzsvēra.
Runājot par izskanējušajiem minējumiem, ka jūnija otrajā pusē varētu būt pozitīvas izmaiņas par labu Ukrainai, Rajevs atzina, ka pozitīvākais, ko var pateikt, – uz jūnija beigām krievu uzbrukums apstāsies.
"Tas ir vispozitīvākais, kas uz doto brīdi varētu notikt. Vai arī uzbrukums aizies par tālu, tālāk, nekā krievi var atļauties. Tā ir otra lieta, kas ir mānīga, ka viena puse visu laiku uzbrūk, uzbrūk, un pēkšņi viņi dabū [pretestību] un atkāpjas atpakaļ uz pozīcijām, kas bija pirms diviem, trim mēnešiem," viņš vērtēja.
"Tas ir kā hokejā: jūs ejat uz priekšu, uzbrūkat, tad iestrēgstat pretinieka zonā, ripa tiek izsviesta, un viens pret vienu izskrien pretinieka spēlētāji un iemet golu. Tāpēc nevar aizrauties un iet par tālu," skaidroja Rajevs.
Viņš norādīja, ka neapdomāts risks kaujas laukā ļoti bieži beidzas ar zaudējumu, tāpēc visu laiku jāvērtē situācija, visu laiku jādomā.
"Kara laikā ir trīs lietas: vienmēr jāēd, kad vari paēst, vienmēr jāguļ, kad vari pagulēt, jo nezini, kad būs nākamā reize, kad to varēsi darīt, un visu laiku ir jādomā, īpaši komandieriem, kas komandē savus karavīrus," Rajevs uzsvēra.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievijas armijā ir novērojama nekārtība jeb bardaks, Rajevs atbildēja, ka, protams, bet tāds ir gandrīz visās armijās. Arī Vatikāna armijā ir bardaks, tikai mazāks, jo armija ir ļoti maza. Jo lielāka armija, jo mazāka iespēja visu izkontrolēt un organizēt visu tā, lai tas būtu loģiski, pareizi un efektīvi.
"Galvenā problēma viņiem ir tāda, – pēc maniem uzskatiem, [tas ir] subjektīvs viedoklis, – tas nav bardaks, bet tā ir totāla neuzticēšanās saviem padotajiem un vispār jebkura līmeņa komandieriem," Krievijas armiju vērtēja Rajevs.
Vienlaikus Krievijas armijas spēkos tomēr ir labi karavīri, viņš atzina: "Viņi ir labi cīnītāji, un viņi prot nepadoties. Mēs tagad redzam, ka krievu armijā ar visu to bardaku, kas viņiem ir, ar visām problēmām apgādē, ar visām morālām problēmām vispār, kāpēc viņi cīnās šajā karā, neskatoties uz to visu, viņi tomēr iet uz priekšu, tāpēc uzvara pār viņiem nebūs viegla."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.